Nesen Solarpower Europe pētījumos atklājās, ka pagājušajā gadā pasaules jaunā fotoelektrisko uzstādītā jauda sasniedza 597 GW, kas ir 36%pieauguma temps. Ķīna ieguldīja 55,1% no jaunās uzstādītās jaudas. Turcija ierindojās desmit labāko skaitā ar vidējo gada daļu 1,42%, savukārt Grieķija pasaulē ierindojās sestajā vietā pēc saules enerģijas uz vienu iedzīvotāju.
Solarpower Europe prognozē, ka līdz 2024. gada beigām kopējais fotoelementu iekārtu daudzums pasaulē sasniegs 2,2 TW, kas ir daudz lielāks nekā 1,87 TW, ko aprēķina Starptautiskā atjaunojamās enerģijas aģentūra (IRENA). Ziņojumā "Globālā saules tirgus perspektīva 2025-2029" norādīja, ka sagaidāms, ka gada pieauguma temps būs 36%, sasniedzot rekordlielu 597 GW. Jaunākie dati rāda, ka šis pieaugums ir par 33% lielāks nekā 2023. gadā.
Fotoelektriskās enerģijas ražošana veido 81% no pasaules jaunās atjaunojamās enerģijas enerģijas ražošanas. Lai arī tā ieguldījums vispārējā enerģijas ražošanā šobrīd ir salīdzinoši mazs, tā daļa ir sasniegusi 6,9%, gandrīz divkāršojoties tikai trīs gadu laikā. Pagāja gandrīz 70 gadi, līdz fotoelektriskās enerģijas ražošana, lai sasniegtu pirmo Terawatt, bet pagāja tikai divi gadi līdz vairāk nekā divkāršam.
Paredzams, ka līdz 2030. gadam kopējā kopējā jauda sasniegs 7,1 TW.
Paredzams, ka citi atjaunojamie enerģijas avoti līdz 2024. gadam veidos 25% no elektrības ražošanas.
Saskaņā ar "reālistiskāko" maigo scenāriju ziņojuma autori sagaida, ka jauna spēja šogad pieaugs par 10% līdz 655 GW. Gada pieaugums paliks zemu divciparu ciparos, lai līdz 2029. gadam sasniegtu 930 GW. Paredzams, ka līdz 2030. gadam kopējā atjaunojamās enerģijas jauda sasniegs 7,1 TW, savukārt atjaunojamās enerģijas mērķi, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konferences noteikusi 28. konference, ir 11 TW.
Līdz 2024. gada beigām Ķīnai būs 44% no pasaules uzstādītās saules jaudas.
Solarpower Europe norādīja, ka galvenā problēma ir nevienmērīga saules tirgus izaugsmes sadalījums. Ķīna uzstādīs 329 GW jaunu jaudu, kas ir par 30% vairāk nekā 2023. gadā, vairāk nekā pārējo desmit galveno tirgu kopējais kopsumma. Irēnas mērījums ir tikai 278 GW.
Pagājušajā gadā Ķīnas jaunā uzstādītā jauda veidoja 55% no globālās kopsummas. Ziņojumā teikts, ka Ķīnas fotoelektriskās uzstādītā jauda sasniedza 985 GW, veidojot 44% no globālās fotoelektriskās uzstādītās jaudas, un paredzams, ka 2023. gadā tā sasniegs 40% un 34% 2022. gadā. Saskaņā ar statistiku no starptautiskās atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA), Ķīnas fotoelektriskajai uzstādītajai jaudai ir vairāk nekā 50% no globālas.
Grieķija ierindojas sestajā vietā pasaulē ar elektrības patēriņu uz vienu iedzīvotāju.
Ziņojums liecina, ka Vācija ir kļuvusi par trešo valsti ar saules enerģijas ražošanu uz vienu iedzīvotāju, kas pārsniedz 1 kilovatu, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 20,5% līdz 1,187 vatiem.
Pirmā vieta ir Austrālija, un patērētāja izdevumi uz vienu iedzīvotāju palielinās par 10,9% līdz 1 521 vatiem. Nīderlande palielinājās par 13,4% līdz 1491 vatiem.
Pārējās desmit labāko valstis ir visas Eiropā. Grieķija ierindojas starp pasaules augšdaļu, ierindojoties sestajā vietā ar patēriņu uz vienu iedzīvotāju, pieaugot no 40,3% līdz 964 eiro.
Turcijas enerģijas ražošana palielinās no 76% līdz 19,7 GW.
Turcija ir lielākā valsts reģionā Balkānu Green Energy News ziņojumā ar enerģijas ražošanas jaudu 8,5 GW, un paredzams, ka tās enerģijas ražošanas jauda palielināsies par 76% līdz 19,7 GW līdz 2024. gadam.
Turcijas jaunā uzstādītā jauda veido 1,42% no gada jaunās globālās uzstādītās jaudas, kas ir septītais. Turcijas absolūtais pieaugums ir piecas reizes lielāks par 2023. gadu. Fotoattēlu jumta ieguldījums ir pat 90%.
Valstī ir gandrīz 70 uzņēmumu, kas aktīvi iesaistās fotoelektrisko moduļa ražošanā, ar kopējo ietilpību vairāk nekā 40 GW. Vairāki saules bateriju ražošanas ieguldījumi ir palielinājuši šīs jomas gada jaudu kopumā 2 GW.
Valstu skaits, kuru gada jaunā uzstādītā jauda pārsniedz 1 GW, ir 35, savukārt šis skaitlis ir 31 2023. gadā. Organizācijā ietilpst Grieķija, Rumānija un Bulgārija, un paredzams, ka tā līdz 2025. gadam pievienos 10 jaunas dalībvalstis.
Paredzams, ka Eiropas Savienība sasniegs savu 2030. gada mērķi.
Pagājušā gada beigās Eiropas kopējā uzstādītā ietilpība bija 407 GW, kas ir par 25,2% vairāk nekā 2024. gadā. No tā ES uzstādītā ietilpība bija 338 GW, kas ir par 23,9%.
Vidējais scenārijs paredz, ka līdz 2030. gadam ES kopējā vēja enerģijas uzstādītā ietilpība palielināsies līdz 797 GW, pārsniedzot Eiropas atjaunojamās enerģijas elektrības organizācijas (repowereu) 750 MW mērķi. Bet šis skaitlis ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar pagājušā gada perspektīvu.
2024. gadā ES saules enerģijas ražošana pirmo reizi pārsniegs ogles. Tās jaudas struktūras daļa pārsniegs 10%, sasniedzot vai pārsniedzot 20% tādos tirgos kā Kipra, Grieķija, Ungārija un Spānija. Pēdējie divi pat sasniedza 25%.
Vācija ir lielākais saules tirgus Eiropā 13 gadus pēc kārtas. Kopējā uzstādītā jauda pieauga par 21% līdz 101 GW.
Paredzams, ka Rumānija līdz 2025. gadam pieaugs par 67% līdz 2,9 GW. Valdība stingri atbalsta šo procesu un veicina liela mēroga saules enerģijas projektus.