Āfrika saskaras ar milzīgām enerģijas piegādes problēmām, ko izraisa tās strauji augošais iedzīvotāju skaits un salīdzinoši sliktā tīkla infrastruktūra. Tomēr, ņemot vērā ilgtspējības un klimata pārmaiņu radīto spiedienu, Āfrika nevar atļauties pārāk daudz paļauties uz fosilo kurināmo. Par laimi, Āfrikas kontinentam ir bagātīgi saules, vēja un hidroenerģijas resursi, kas nodrošina stabilu pamatu turpmākai enerģijas pārejai.
Tirgus novērotāji norāda, ka, ieguldot atjaunojamā enerģijā, Āfrikā līdz 2050. gadam ir sagaidāma pilnīga enerģijas dekarbonizācija. Lai gan klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē Āfriku, reģiona ieguldījums globālajās klimata pārmaiņās ir salīdzinoši neliels. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas un kontrolētu oglekļa emisijas, Āfrikai ir jāatrod līdzsvars starp enerģijas ražošanu, ilgtspējības uzturēšanu un enerģijas pieejamības nodrošināšanu.
Pašlaik Āfrikas enerģētikas tīkls ir vismazāk attīstītais pasaulē, savukārt reģiona iedzīvotāju skaita pieaugums ir arī straujākais pasaulē, un paredzams, ka līdz 2050. gadam tas dubultosies. Tas nozīmē, ka līdz gadsimta vidum ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvos Subsahāras Āfrika. Šis straujais iedzīvotāju skaita pieaugums radīs milzīgas atšķirības enerģijas un infrastruktūras vajadzībām.
Pašlaik aptuveni 600 miljoniem cilvēku Āfrikā nav elektroenerģijas piegādes, un arī apgabali ar elektroenerģijas piegādi saskaras ar nestabilitāti un neuzticamību. Paredzams, ka enerģijas pieprasījums nākamajā desmitgadē palielināsies par vienu trešdaļu, Āfrikai uz dienvidiem no Sahāras augot, attīstoties un industrializējoties. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, Āfrikas elektroenerģijas ražošanas jaudai līdz 2065. gadam jāpalielina desmitkārtīgi.
Tomēr Āfrikas valstis nevar atkārtot savu ekonomiku attīstības vēsturisko modeli, attīstītajās valstīs sadedzinot lielu daudzumu fosilā kurināmā. Par laimi, Āfrikā ir daudz atjaunojamo energoresursu, tostarp saules, vēja un hidroenerģijas. Ja šie resursi tiek pareizi ieguldīti un attīstīti, tiem ir potenciāls veicināt ekonomisko izaugsmi un atrisināt enerģijas piegādes problēmas Āfrikā.
Pašlaik pētnieku grupa, kuras sastāvā ir Ruandas un Vācijas zinātnieki, ir izveidojusi Āfrikas atjaunojamās enerģijas spēkstaciju datubāzi. Šis ir pirmais projekts, kas sniedz visaptverošu pārskatu par Āfrikas atjaunojamās enerģijas spēkstacijām, tostarp galveno informāciju, piemēram, ģeogrāfiskās koordinātas, būvniecības statusu un jaudu. Saskaņā ar datubāzi Āfrika ir ceļā, lai sasniegtu savus ambiciozos enerģētikas mērķus.
Datubāze liecina, ka dažas Āfrikas valstis varētu pilnībā dekarbonizēt līdz gadsimta vidum, ja visi plānotie jaunie enerģētikas projekti tiks īstenoti raiti. Turklāt līdz 2040. gadam 76% no Āfrikas elektroenerģijas vajadzībām varētu nodrošināt ar atjaunojamo enerģiju, pieņemot, ka visas tīrās enerģijas spēkstacijas, kas tiek būvētas, ir uzbūvētas, kā plānots, un sasniegs maksimālo jaudu.
Tomēr, lai gan hidroenerģija var būt dzīvotspējīgs risinājums īstermiņā, pārmērīga paļaušanās uz to ilgtermiņā var radīt energodrošības riskus, jo īpaši sausuma periodos. Tāpēc zinātnieki iesaka apvienot hidroenerģiju ar vēja un saules enerģiju, lai radītu ilgtspējīgāku un daudzveidīgāku enerģijas kombinācijas risinājumu.
Visbeidzot, neskatoties uz izaicinājumiem, ar kuriem tā saskaras, Āfrika kļūst par arvien nozīmīgāku spēlētāju globālajā enerģētikas nozarē. Tās unikālie klimatiskie un ekoloģiskie apstākļi un salīdzinoši zemais iedzīvotāju blīvums padara to par ideālu vietu atjaunojamās enerģijas attīstībai. Ar atbilstošu ieguldījumu un atbalstu Āfrikai ir potenciāls kļūt par globālu tīras enerģijas ražošanas un piegādes bāzi.