Enerģētikas pētniecības institūts Rystad Energy sagaida, ka ES 2030. gada saules un vēja enerģijas ražošanas mērķi tiks pārsniegti.
Pēc satricinājuma Eiropas enerģijas tirgos 2022. gadā valdības sāk koncentrēties uz ilgtermiņa enerģijas vajadzību apmierināšanu ilgtspējīgā un drošā veidā. Sagaidāms, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana noteikti pieaugs eksponenciāli, taču lielai daļai saules un vēja enerģijas ražošanas joprojām ir jāatrisina problēmas, piemēram, nepieciešamība risināt elektrotīkla dispečerēšanas problēmas un līdzsvars, ko rada pēkšņs sezonālā pieprasījuma pieaugums.
2022. gadā, ko ietekmēja Krievijas dabasgāzes cauruļvada uz Eiropu pārtraukums, Francijas kodolenerģijas pārrāvums un zemā hidroenerģijas ražošana Eiropā, Eiropas elektroenerģijas cenas sasniedza īpaši augstu līmeni, kas pārsniedz 700 eiro par megavatstundu. Tas ir licis valdībām visā pasaulē upurēt ilgtspējīgu attīstību un atkal pievērsties oglēm elektroenerģijas ražošanai, lai nodrošinātu energoapgādes drošību. Dati liecina, ka elektroenerģijas ražošana no oglēm 2022. gadā pieauga par 5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Taču arī Eiropas enerģētikas krīze sniedz iespēju izstrādāt jaunas normas. Ņemiet par piemēru Eiropas Savienības REPowerEU plānu, kas palielina atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanas mērķi no 40% līdz 45% no kopējās elektroenerģijas ražošanas 2030. gadā. Atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas palielināšana palīdzēs paātrināt ES oglekļa neitralitātes mērķa sasniegšanu, vienlaikus samazinot atkarību no importētā degviela. Līdz šī gada beigām Rystad Energy sagaida, ka ES sasniegs 211 GW uzstādīto saules PV jaudu un 214 GW vēja jaudu. Vēja un saules enerģijas ražošana veidos 31% no ES elektroenerģijas ražošanas, un sagaidāms, ka ES kopējā elektroenerģijas ražošana 2023. gadā sasniegs 3019 teravatstundas (TWh).
Turklāt izlīdzinātās elektroenerģijas izmaksas (LCOE) saules fotoelementiem un sauszemes vēja enerģijai Eiropā ir samazinājušās līdz aptuveni 50 eiro par MWh, kas ir uz pusi mazākas nekā dabasgāzes un ogļu enerģijas LCOE. No ekonomiskā viedokļa ekonomiskāk ir būvēt jaunas saules un vēja enerģijas, nevis turpināt izmantot esošās dabasgāzes elektrostacijas.
Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam uzstādītā saules fotoelementu elektroenerģijas ražošanas jauda sasniegs 490 GW un uzstādītā vēja enerģijas jauda sasniegs 375 GW. Līdz tam laikam vēja un saules enerģijas ražošana veidos 53% no ES kopējās elektroenerģijas ražošanas apjoma, pārsniedzot REPowerEU ierosināto 45% mērķi.
Protams, no jauna uzstādītajām atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanas jaudām ir ne tikai jāaizstāj daļa no fosilā kurināmā ražotās enerģijas, bet arī jāspēj apmierināt paredzamo jauno enerģijas pieprasījumu. Paredzams, ka nākamajos 30 gados pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaugs ar salikto gada pieauguma tempu (CAGR) 2% apmērā.
Tajā pašā laikā nosūtāma ražošanas jauda ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzticamas energosistēmas un līdzsvarotu un atbalstītu saules un vēja enerģijas ražošanas svārstības. Zināmā mērā akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) var nodrošināt šo balansēšanas iespēju, taču ir jāuzlabo akumulatoru enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas attīstība, lai tā būtu konkurētspējīgāka. Jo pašreizējās vidējās izlīdzinātās enerģijas uzglabāšanas (LCOS) izmaksas par MWh ir 135 eiro, kas ir dārgākas nekā esošās gāzes elektrostacijas.
Tiek lēsts, ka BESS uzstādītā jauda palielināsies līdz 55 GW līdz 2030. gadam un 418 GW līdz 2050. gadam. Tomēr šo jaudu akumulatoru uzglabāšana joprojām nevar apmierināt visas paredzamās šī procesa prasības. Tāpēc to papildinās arī dabasgāzes ražošana, īpaši Eiropas ziemas periodā, kad pieprasījums pēc enerģijas ir liels. Rezultātā šīm spēkstacijām būs jāsaņem jaudas subsīdijas, lai tās turpinātu darboties, neskatoties uz zemajiem dabasgāzes izmantošanas rādītājiem, kā arī jāturpina izmantot pazemes gāzes krātuves, lai apmierinātu sezonas pieprasījumu.