Vēlāk šogad Āfrikas Savienība iesniegs piecu lappušu dokumentu Pušu konferences par klimata pārmaiņām 27. sesijā (COP 27), kurā uzsvērti ieguvumi no mazoglekļa naftas un gāzes nozares attīstības reģionā. Plaukstošā rūpniecība ne tikai palīdzēs naftas valstu ekonomikai, bet arī sniegs iespēju naftas un gāzes uzņēmumiem attīstīties un ieguldīt savos mazoglekļa fosilajos kurināmajos un pārvarēt zaļās pārkārtošanās plaisu, turpinot pieaugt globālajam pieprasījumam. Tajā pašā laikā dažas Āfrikas valstis pastiprina savu tempu zaļās enerģijas stratēģiju izstrādē un ieguldījumos atjaunojamā enerģijā. Bet tas ir tikai sākums Āfrikas enerģētikas uzplaukumam, jo tās milzīgie atjaunojamie resursi to vēl vairāk papildinās.
Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA) 2019. gadā ierosināja vēl vairāk paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu Āfrikā un uzsvēra, ka reģionā ir liels daudzums atjaunojamās enerģijas, sakot, ka paredzams, ka Āfrikai būs vadošā loma atjaunojamās enerģijas turpmākajā attīstībā. Tomēr pašreizējā sliktā atjaunojamās enerģijas piegādes uzticamība Āfrikā ir izraisījusi plašus elektroenerģijas padeves pārtraukumus, tāpēc daudzas valstis joprojām ir atkarīgas no fosilā kurināmā, kavējot energoresursu struktūras un vispārējās ekonomikas attīstību. Nesenā IRENA ziņojumā norādīts, ka "kontinenta biomasas, ģeotermālās, hidro, saules un vēja enerģijas pārpilnībai ir potenciāls strauji mainīt status quo Āfrikā".
Ziņojuma sagatavošanas laikā 600 miljoniem cilvēku Āfrikā jeb aptuveni 48 procentiem no kopējā Āfrikas iedzīvotāju skaita nebija piekļuves enerģijai. Bet IRENA saka, ka tīra enerģija līdz 2030. gadam varētu apmierināt aptuveni ceturto daļu no Āfrikas enerģijas vajadzībām. Tam būs nepieciešamas lielākas ikgadējās investīcijas līdz aptuveni 70 miljardiem ASV dolāru, lai palielinātu atjaunojamo elektroenerģiju no 42 kilovatiem līdz 310 kilovatiem, lai apmierinātu pusi no reģiona elektroenerģijas vajadzībām.
Vairākas Āfrikas valstis, tostarp Ēģipte, Etiopija, Kenija, Maroka un Dienvidāfrika, ir izstrādājušas stratēģijas un mērķus, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas attīstību; vairākas mazākas valstis ir noteikušas arī zaļās enerģijas mērķus; arī ieguldījumi saules enerģijā visā Āfrikas reģionā ir ievērojams pieaugums. 2021. gadā Āfrikas Attīstības bankas (AfDB) atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes direktora pienākumu izpildītājs Daniels-Aleksandrs Šrots (Daniel-Alexander Schroth) sacīja: "Saules fotoelementi tagad ir lētākais veids, kā palielināt jaudu."
Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam Āfrikas saules un vēja enerģijas jauda palielinājās attiecīgi par 11 % un 13 %. Tajā pašā periodā hidroenerģijas jauda palielinājās par 25%. PricewaterhouseCoopers ir ziņojis, ka laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam Āfrikas kopējā uzstādītā atjaunojamās enerģijas jauda ir palielinājusies par 24 GW, un paredzams, ka tā palielināsies no 180 miljoniem džoulu 2020. gadā līdz 2,73 miljardiem džoulu līdz 2050. gadam. . Turklāt PwC uzskata, ka Āfrikai būs nepieciešami vismaz 2,8 triljoni ASV dolāru, lai līdz gadsimta vidum sasniegtu oglekļa emisijas neto nulles līmenī.
Saskaņā ar PwC datiem Āfrikai ir potenciāls attīstīt 59 teravatus vēja enerģijas jaudas. Pašlaik attīstītā vēja enerģijas jauda veido tikai 0,01%, proti, 2021. gadā uzstādītā jauda bija 6 491 MW, bet būvniecībā – 1 321 MW. Āfrikā ir 9,604 MW saules enerģijas jauda ar 7,158 MW, kas tiek būvēta, un lielākie saules enerģijas projekti ir Dienvidāfrikā, Ēģiptē un Alžīrijā. Paredzams, ka bioenerģija līdz 2050. gadam veidos aptuveni 10 % no Āfrikas atjaunojamās enerģijas piegādes. Arī hidroenerģija netiek pietiekami izmantota, un darbojas tikai 11% no zemo izmaksu elektroenerģijas, un tai ir liels potenciāls attīstīt ģeotermālo enerģiju. Runājot par kodolenerģiju, Dienvidāfrika ir vienīgā valsts Āfrikas kontinentā ar komerciālu atomelektrostaciju.
Tomēr, lai izveidotu spēcīgu atjaunojamās enerģijas nozari, Āfrikai būs vajadzīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts, jo īpaši finansējuma ziņā. Šā gada sākumā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) Parīzē rīkoja pasākumu, kurā ministri un ieinteresētās personas no visas pasaules vienojās, ka "joprojām ir jāpastiprina starptautiskā rīcība, lai novērstu pastāvošos šķēršļus ieguldījumiem tīrā enerģijā, un tas savukārt veicina kapitāla izvēršanu visā kontinentā".
Ārvalstu ieguldījumi atjaunojamā enerģijā Āfrikā jau pieaug. Piemēram, ASV investori ir apvienojuši spēkus ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID) un "Prosper Africa", lai izpētītu atjaunojamās enerģijas zaļās enerģijas potenciālu Āfrikā. Tā ir daļa no ASV valdības iniciatīvas palielināt tirdzniecību un ieguldījumus starp Āfrikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. COP 26 sanāksmē dažas no pasaules bagātākajām valstīm apņēmās piešķirt 8,5 miljardus ASV dolāru klimata dotācijām un koncesiju aizdevumiem Dienvidāfrikai. Turklāt tai būs vajadzīgi lielāki privātie ieguldījumi, lai ierobežotu ogļu un naftas ieguvi un attīstītu atjaunojamās enerģijas nozari.
Turklāt lielbritānijas uzņēmums TuNur paziņoja, ka ieguldīs 1,5 miljardus ASV dolāru 500 megavatu saules elektrostacijas būvniecībā Tunisijā, Ziemeļāfrikā. Tikmēr Lielbritānijas valdības finanšu attīstības daļa British International Investment Corporation (BII) nākamo piecu gadu laikā plāno Āfrikā ieguldīt 6 miljardus ASV dolāru, galvenokārt atjaunojamo energoresursu un digitālajā infrastruktūrā. BII izpilddirektors Niks O'Donohoe sacīja: "Mēs esam bijuši nozīmīgs investors Āfrikas enerģētikas nozarē, sākotnēji fosilā kurināmā enerģijā un pēdējo trīs līdz četru gadu laikā gandrīz pilnībā atjaunojamā enerģijā."
Visbeidzot, papildus milzīgajam naftas un gāzes potenciālam ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni Āfrikas reģions varētu kļūt arī par atjaunojamās enerģijas spēkstaciju. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto infrastruktūru un ierobežoto valsts finansējumu atjaunojamās enerģijas attīstībai, starptautiskajai sabiedrībai ir jānovirza ieguldījumi enerģētikā uz reģionu, lai izveidotu spēcīgu atjaunojamās enerģijas nozari un veicinātu globālās neto nulles enerģijas attīstību.