Lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas attīstību, reaģējot uz enerģētikas krīzi un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekām, Eiropas Komisija nesen ierosināja pagaidu ārkārtas regulējumu.
Priekšlikums, kas paredzēts gadu, likvidētu administratīvo birokrātiju atļauju izsniegšanai un attīstībai, ļaujot ātri nodot ekspluatācijā atjaunojamās enerģijas projektus. Tajā izceltas "tehnoloģijas un projektu veidi ar vislielāko straujas attīstības potenciālu un vismazāko ietekmi uz vidi".
Saskaņā ar priekšlikumu elektrotīkla pieslēguma termiņš saules PV, kas uzstādīts mākslīgās konstrukcijās (ēkās, autostāvvietās, transporta infrastruktūrā, siltumnīcās), kā arī līdzās izvietotās enerģijas uzglabāšanas sistēmās, ir līdz vienam mēnesim.
Pasākumi tiks atbrīvoti arī no šādiem objektiem, kā arī saules elektrostacijām, kuru jauda ir mazāka par 50 kW, ja būs jāveic noteikti vides novērtējumi, atsaucoties uz "aktīva administratīvā klusuma" jēdzienu.
Jaunie noteikumi īpaši ietver
Uz laiku atvieglot vides aizsardzības prasības atjaunojamās enerģijas elektrostaciju būvniecībai, vienkāršot saskaņošanas procedūras un noteikt maksimālo apstiprināšanas termiņu;
Ja esošās atjaunojamās enerģijas elektrostacijas vēlas palielināt ražošanas jaudu vai atsākt ražošanu, uz laiku var tikt mīkstināti arī nepieciešamie IVN standarti, kā arī tiek vienkāršotas apstiprināšanas procedūras;
Maksimālais apstiprināšanas termiņš saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai ēkās nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi;
Maksimālais apstiprināšanas laiks esošai atjaunojamo energoresursu elektrostacijai, lai pieteiktos ražošanas palielināšanai vai atsākšanai, nepārsniedz sešus mēnešus;
Maksimālais apstiprināšanas termiņš ģeotermālās elektrostacijas būvniecībai nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus;
Uz laiku var tikt mīkstināti vides aizsardzības, dzīvnieku aizsardzības un sabiedrisko interešu aizsardzības standarti, kas nepieciešami jauniem vai paplašinātiem atjaunojamās enerģijas objektiem.
Pasākumu ietvaros saules enerģija, siltumsūkņi un tīras enerģijas stacijas tiks uzskatītas par "sevišķām sabiedrības interesēm", un, ievērojot "atbilstošus seku mazināšanas pasākumus, ar atbilstošu uzraudzību, lai novērtētu to efektivitāti", projekti tiks samazināti. novērtējums un regulējums.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone sacīja: "ES paātrina atjaunojamo energoresursu attīstību, un šogad ir paredzēts pievienot rekordlielu 50 GW jaunu jaudu. Lai efektīvi risinātu augstās elektroenerģijas cenas, nodrošinātu enerģētisko neatkarību un sasniegtu klimata mērķus, mums ir jāpaātrina soli tālāk."
Ārkārtas priekšlikums nāca klajā pēc tam, kad ES plānoja palielināt savu saules enerģijas mērķi līdz 740 GWdc līdz 2030. gadam kā daļu no REPowerEU plāna, kas tika atklāts martā. Saules PV attīstība ES ir paredzēta, lai līdz šī gada beigām sasniegtu 40 GW, tomēr Komisija norādīja, ka, lai sasniegtu 2030. gada mērķi, attīstībai būtu jāpalielina vēl par 50 procentiem līdz 60 GW gadā.
Eiropas Komisija norādīja, ka priekšlikuma mērķis ir īstermiņā paātrināt attīstību, lai atvieglotu administratīvos šķēršļus un izolētu vairāk Eiropas valstu no Krievijas gāzes apbruņošanas, vienlaikus palīdzot pazemināt enerģijas cenas. Šie ārkārtas noteikumi tiek provizoriski īstenoti vienu gadu.
Visā Eiropā maksimālais atļaujas termiņš saules PV izmantošanai cilvēka veidotās zemēs un ēkās ir viens mēnesis
Franss Timmermanss, Eiropas Zaļā kursa izpildviceprezidents, sacīja: "Atjaunojamā enerģija ir trīskāršs ieguvums eiropiešiem: to ir lētāk ražot, tas padara mūsu planētu tīrāku, un Krievija ar to nemanipulē. Priekšlikums ir ātri. Zaļā pāreja ir vēl viens solis, lai risinātu enerģētikas krīzi, ko izraisīja Krievijas un Ukrainas karš.
Nosakot maksimālo atļaujas termiņu seši mēneši, priekšlikums paātrinātu arī atjaunojamo energoresursu staciju atjaunošanu un vienkāršotu tīkla pieslēgšanas procesu, ja papildu jauda nepārsniegs 15 procentus no sākotnējā projekta.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Investīciju banka apņēmās REPowerEU programmai pievienot aizdevumu un kapitāla finansējumu par 30 miljardiem eiro (29,7 miljardiem ASV dolāru). Kopš Krievijas iebrukuma ES ir turpinājusi investēt un attīstīt enerģētisko drošību.