2022. gada novembra sākumā vairāku jaunu energoresursu izstrādātāju, tostarp Orsted A/S, SSE Plc, RWE AG un Iberdrola SA, vadītāji pulcējās Valsts kanclera namā, cerot, ka Lielbritānijas valdība varētu mainīt "jauno enerģiju". , īpaši vēja enerģijas” politiku. neparedzētās peļņas nodokļa" politiku. Tikai pirms dažām dienām jaunais Lielbritānijas finanšu kanclers Džeremijs Hants paziņoja, ka Apvienotās Karalistes "neparedzētās peļņas nodokļa" darbības joma attiecas uz jaunas enerģijas ražošanas jomu un visiem ieņēmumiem no jaunas enerģijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas pārdošanas cena pārsniedz 75 eiro par megavatstundu, ir jāmaksā nodoklis līdz 45 procentiem. Šī politika tiks ieviesta no 2023.gada 1.janvāra.
Orsted A/S un SSE Plc ir lielākie jūras vēja enerģijas attīstītāji Eiropā. Lielbritānijas valdības "logu peļņas nodokļa" politika neizbēgami atstās lielāku ietekmi uz viņu turpmākajiem ienākumiem, tāpēc viņi pauduši protestus pret Lielbritānijas valdību.
Winfall tax angļu valodā ir windfall tax, windfall sākotnēji nozīmē "auglis, ko vējš pūš, vēja gāze", tāpēc tas ir nodoklis, ko valdība izmanto, lai koriģētu uzņēmumu pārmērīgos ienākumus. Paredzētais nodoklis pastāv jau vairāk nekā 30 gadus, un tas tika izveidots jau britu Tečeres laikmetā.
Iemesls, kāpēc Lielbritānijas valdība paplašināja "logu peļņas nodokļa" darbības jomu, attiecinot to arī uz jaunas enerģijas elektroenerģijas ražošanas jomu, ir tāpēc, ka Krievijas un Ukrainas kara izraisītā enerģētikas krīze Eiropā 2022. gadā izraisīs elektroenerģijas cenu celšanos, un parastie iedzīvotāji vairs nevar atļauties tik augstas elektrības izmaksas. Valdība cer iedzīvotājiem atmaksāt ar nodokļu palīdzību.
Saskaņā ar Bloomberg datiem 21. oktobrī 2021. oktobrī Lielbritānijā elektrības cena būs 0,21 GBP/kWh, 2022. aprīlī tā būs 0,28 GBP/ kWh, un līdz 2022. gada oktobrim elektroenerģijas cena ir pieaugusi līdz pārsteidzošiem 0,52 GBP/kWh. Ikgadējais pieaugums ir 148 procenti. Lai gan aizkulisēs pieaug arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas, elektroenerģijas operatori ir kļuvuši par lielākajiem ieguvējiem no šīs enerģētikas krīzes, savukārt parastie iedzīvotāji ir lielākie upuri.
Apvienotajā Karalistē ierasta prakse jaunu energoresursu attīstībā ir slēgt vidēja termiņa un ilgtermiņa abonēšanas līgumus ar valdību. Valdība iepērk enerģētikas uzņēmumu saražoto elektroenerģiju par fiksētu cenu, un šīs elektroenerģijas cena ir saprātīgā cenu diapazonā. Līdz ar to visu elektroenerģijas pārdošanu, kas ietilpst abonēšanas līgumā, "neplānotās peļņas nodokļa" politika neietekmēs, jo tā neatbilst "neplānotās peļņas" standartam.
Elektroenerģija, kas piedalās uz tirgu orientētos darījumos, būs stingrā "paredzētās peļņas nodokļa" uzraudzībā. Būdama lielākā vēja enerģijas valsts Eiropā, Apvienotā Karaliste maksās augstu neparedzēto nodokli par gandrīz pusi no vēja enerģijas ražošanas.
Papildus Apvienotajai Karalistei daudzas Eiropas reģiona valstis būs vai jau ir noteikušas "neparedzētās peļņas nodokli" jaunai enerģijas ražošanai.
Vācijas valdība kopš šā gada 1. decembra ir noteikusi neparedzētu nodokli atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanai, un no elektroenerģijas ieņēmumiem, kas pārsniedz 130 eiro/MWh, ir nepieciešami 90 procenti no nodokļa.
Turklāt Norvēģijā, Somijā, Nīderlandē, Itālijā un daudzās citās valstīs ir "loga peļņas nodokļa" ierobežojoša politika atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanai.
Eiropas varas krīzes ēnā Eiropas valdības cer aizpildīt fiskālo deficītu, palielinot nodokļus.
Tomēr lielie nodokļi ir līdzvērtīgi jau tā sarežģītās Eiropas jaunās enerģētikas nozares pasliktināšanai.
Kamēr jaunu energoelektrostaciju attīstītāju ienākumi samazinās, tie neizbēgami samazinās investīcijas izsolē, kas novedīs pie jaunu energoresursu uzstādītās jaudas samazināšanās Eiropā.
Iepriekš piegādes ķēdes krīze Eiropā un valdības apgrūtinošā apstiprināšanas politika ir izraisījusi jaunu enerģētikas uzņēmumu sūdzību.
No vienas puses, Eiropas valdības atkārtoti apliecina savu paļaušanos un atbalstu jaunām enerģijas iekārtām, bet, no otras puses, tās rada šķēršļus jaunas enerģijas attīstībai. Ironiski, ka arī jaunas uzstādītās enerģijas jaudas mērķis Eiropā ir kļuvis mulsinošs.