Eiropas enerģētikas krīze saskaras ar 10 triljonu brīdinājumu.
Pašlaik Eiropas enerģijas tirgus saskaras ar visbīstamāko brīdi.
6. septembrī pēc vietējā laika Statoil brīdināja, ka pašreizējais rezerves pieprasījums par enerģijas tirdzniecību Eiropā ir vismaz 1,5 triljoni ASV dolāru. Helge Haugane, uzņēmuma vecākais viceprezidents gāzes un elektroenerģijas jautājumos, sacīja, ka 1,5 triljoni ASV dolāru ir tikai kapitāls, kas tiek pieprasīts uz maržas zvaniem, un, ja uzņēmumiem ir jāiegulda tik daudz naudas, tas nozīmē, ka tirgus likviditāte izžūst, un, ja valdības nepaplašinās likviditāti, Europe Energy tirdzniecības riski apstāsies. Eiropas tirgotāji arī brīdināja, ka pašreizējais naudas daudzums, kas vajadzīgs Eiropas enerģijas tirgos, ir sasniedzis neticamu līmeni.
Sakarā ar straujo dabasgāzes un elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu pieaugumu Eiropā, Eiropas elektroenerģijas un enerģētikas gigantu īsās pozīcijas nākotnes līgumu tirgū cieta lielus zaudējumus, un bija nepieciešamas milzīgas peļņas normas, pretējā gadījumā tās saskartos ar "likvidācijas" risku. Kā norāda Dānijas "Danske Bank" galvenais kredītu analītiķis Jakobs Magnusens, maržinālie zvani eksplodē.
Pašlaik Eiropas tirgus ir nobažījies par to, ka, ja dabasgāzes cena turpinās pieaugt, tā var izraisīt likviditātes krīzi vai pat Eiropas enerģētikas gigantu bankrotu, kas pēc tam izplatīsies visā Eiropas ekonomikā un galu galā novedīs pie "Lehmana krīzes" enerģētikas nozarē.
Enerģētikas krīzes saasināšanās ir aptumšojusi Eiropas ekonomiku, un Eiropas uzņēmumu peļņas maržas ir noteiktas kā lielākais kritums kopš globālās finanšu krīzes, liecina Morgan Stanley vadošais peļņas rādītājs.
To vidū vācijas enerģētikas gigants "Uniper" ir izdevis "avārijas signālu". 5. septembrī pēc vietējā laika Uniper izpilddirektors Klauss-Dīters Maubahs sacīja, ka 7 miljardu eiro lielie palīdzības fondi septembrī var tikt izsmelti milzīgo zaudējumu dēļ, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu nomaiņa.
Saskaņā ar Vācijas valdības ieviesto atbalsta paketi Vācijas valdība sniegs turpmāku atbalstu, ja Uniper zaudējumus gāzes trūkuma dēļ nevarēs kompensēt citu uzņēmuma uzņēmumu darbības peļņa un tie pārsniegs 7 miljardus eiro.
Saskaņā ar Uniper atklāto finanšu pārskatu 2022. gada pirmajā pusē uzņēmums zaudēja vairāk nekā 12 miljardus eiro (aptuveni 83,4 miljardus juaņu), padarot to par lielāko pusgada zaudējumu Vācijas uzņēmumu vēsturē.
Uniper ir Vācijas lielākais Krievijas gāzes importētājs un viens no Eiropas lielākajiem komunālo pakalpojumu uzņēmumiem. Vācijas valdība ir nobažījusies, ka, sabrūkot Uniper, tas varētu izraisīt visas enerģētikas nozares sabrukumu, iespējams, pat izplatoties plašākā ekonomikā.
Vācijas ekonomikas ministrs Hābeks sacīja, ka Uniper atrodas situācijā, kas ir līdzīga "Lehman Brothers" situācijai, kuras sabrukums izraisīja 2008. gada finanšu krīzi.
Pašlaik Vācijas valdība ir piekritusi sniegt turpmāku atbalstu Uniper, un ir panākta vienošanās par tās pieteikumu papildu 4 miljardu eiro kredītlīnijai un tā ir parakstīta.
Vācijā tuvojas ziema?
Iespējams, lielākās nepatikšanas Vācijas valdībai ir par to, ka dabasgāzes rezerves plāns var netikt pabeigts, un šī ziema būs īpaši auksta.
5. septembrī pēc vietējā laika cilvēki, kas pārzina šo lietu, sacīja, ka pēc tam, kad Krievija paziņoja par "Nord Stream" cauruļvada slēgšanu uz nenoteiktu laiku, Vācija, visticamāk, nesasniegs savu mērķi novembra sākumā piepildīt dabasgāzes uzglabāšanu līdz 95%.
Saskaņā ar "Gas Infrastructure Europe" datiem uz 5. septembri Eiropas Savienības dabasgāzes uzglabāšanas līmenis ir sasniedzis 81,9 %, no kuriem Vācijas gāzes uzglabāšanas līmenis ir 86,1 %.
Tiklīdz temperatūra Vācijā sāks pazemināties, valsts gāzes patēriņš ievērojami palielināsies, dabasgāzes krājumu neto ieplūde Vācijā ievērojami samazināsies, un pastāv pat neto aizplūdes iespēja.
Vācijas galvenā enerģētikas regulatora Federālā tīkla aģentūras prezidents Klauss Muellers brīdināja, ka pat tad, ja Vācijas gāzes krātuve sasniegs mērķa līmeni, Vācijas krājumi būs pietiekami, lai apmierinātu pieprasījumu divarpus mēnešus, ņemot vērā pilnīgu krievijas atslēgšanos. .
Šobrīd Vācija gatavojas sliktākajam. Vācijas ekonomikas ministrs Hābeks sacīja, ka Vācijā ir trīs esošās atomelektrostacijas, no kurām divas paliks gatavībā līdz 2023. gada aprīlim, ja Vācijā būs pietiekami daudz elektroapgādes, ja šoziem būs elektroenerģijas deficīts. , cerams, ka sliktākais.
Īstermiņā varbūtība, ka Krievija atgūs gāzes piegādi, ir zema. 5. septembrī pēc vietējā laika Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju ir galvenais vaininieks dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream 1" "atslēgšanā". Bez sankciju atcelšanas cauruļvada remontdarbus būs grūti pabeigt un gāzes piegāde Eiropai netiks pilnībā atjaunota.
Šajā sakarā Morgans Stenlijs prognozē, ka cauruļvads neatsāks piegādi šogad un nākamgad, un skartais gāzes pārvades apjoms būs aptuveni 30 miljoni kubikmetru dienā. Šā gada ceturtajā ceturksnī dabasgāzes piegādes iztrūkums Eiropā sasniegs 181 miljonu kubikmetru. /debesis.
Ir dažādas pazīmes, kas liecina, ka ziema Vācijā 2022. gadā var būt īpaši auksta, savukārt Francija izvēlas ar to "iesildīties".
Kā vēsta videonovērošanas ziņojumi, 5. septembrī pēc vietējā laika Francijas prezidents Makrons sarīkoja videokonferenci ar Vācijas kancleru Šolcu. Makrons preses konferencē pēc videokonferences sacīja, ka gadījumā, ja enerģētiskā krīze šoziem nemazināsies, Francija būs gatava nepieciešamības gadījumā nosūtīt dabasgāzi uz Vāciju un tuvāko nedēļu laikā pabeigs gāzes pieslēgumu Vācijai.
Turklāt Makrons arī sacīja, ka Francija piekrīt ES līmeņa vienotajam dabasgāzes iepirkumam, jo būs iespējams iegādāties dabasgāzi par zemāku cenu, Francija atbalstīs Krievijas dabasgāzes cenu ierobežojumus un atbalstīs neplānotu nodokli enerģētikas uzņēmumu peļņai ES.