Vācijas ekonomikas ministrs Habeks 20.februārī notikušajā konsultāciju sanāksmē par elektroenerģijas tirgus reformu sacīja, ka Vācija šogad pabeigs lielāko daļu darba, lai līdz šīs desmitgades beigām padarītu savu elektroenerģijas tirgu atkarīgāku no atjaunojamās enerģijas piegādēm. Vācijas valdība ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam 80 procentus no savas elektroenerģijas saražot no vēja un saules enerģijas.
Ekonomikas ministrs, kura pilns vārds ir Roberts Harbeks, sacīja, ka Vācija šogad pabeigs lielāko daļu elektroenerģijas tirgus reformu un līdz 2030. gadam ievērojami palielinās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas struktūrā.
Vācija kā lielākā ekonomika Eiropā ir arī lielākais enerģijas patērētājs reģionā. Vācijas mērķis līdz 2030. gadam saražot 80 procentus no elektroenerģijas no vēja un saules enerģijas ir kļuvis aktuālāks, jo Vācija pagājušajā gadā samazināja Krievijas fosilā kurināmā importu.
"Mēs būsim paveikuši lielāko daļu nepieciešamā darba 2023. gadā," pirmdien konsultāciju sanāksmē par elektroenerģijas tirgus reformu sacīja Harbeks.
Saskaņā ar pagājušajā mēnesī publicētajiem datiem Vācija 2022. gadā kopumā patērēs 484,2 teravatstundas (Twh) elektroenerģijas, kas ir par 40 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā; elektroenerģijas ražošana būs 506,8 Twh, kas ir par 0,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā; 48,3 procentus veidos atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošana. Vērtība ir 42,7 procenti; no atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanā zemes un jūras vēja enerģija veidoja 25,9 procentus, fotoelementu enerģija veidoja 11,4 procentus, biomasas enerģija veidoja 8,2 procentus, un hidroenerģija un citi veidoja 2,8 procentus.
Vācijas federālā tīkla aģentūra (Bundesnetzagentur) ziņoja, ka valsts decembrī pievienoja 350,4 MW jaunu PV jaudu, līdz 2022. gadā tā kopējā jauda ir 7,19 GW.
Aptuveni 872 MW no jaunajiem papildinājumiem bija bezsubsīdiju FE iekārtas, kas būvētas ārpus Vācijas valdības stimulēšanas shēmām, sacīja Bundesnetzagentur. Vēl 2,42 GW tika izvietoti saskaņā ar valsts konkursa shēmu komunālo pakalpojumu mēroga projektiem. Decembra beigās Vācijas kumulatīvā saules jauda pārsniedza 66,5 GW.
Habeks sacīja, ka, pakāpeniski pārtraucot ogļu un kodolenerģijas izmantošanu, Vācijas valdība gatavojas izsludināt konkursus dabasgāzes elektroenerģijas ražošanas projektiem. Viņš teica, ka konkursi būs gatavi šajā ceturksnī un ka dabasgāze drīzumā tiks aizstāta ar nulles oglekļa alternatīvām, piemēram, ūdeņradi, kas iegūts no tīras enerģijas, izmantojot elektrolīzi.
Vācijas valdības izaicinājums ir tāds, ka pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo elektriskie transportlīdzekļi un siltumsūkņi kļūs arvien izplatītāki. Habeks sacīja, ka Vācijas valdības darba pieņēmums ir tāds, ka līdz 2030. gadam valsts elektroenerģijas patēriņš sasniegs 700-750 TWh.
Habeks norādīja, ka Vācijas elektroenerģijas reformas plāns atšķirsies no citām ES valstīm, kurām varētu būt stabilāki elektroenerģijas avoti.
Vācija izvirzīja mērķi atteikties no kodolenerģijas 2011. gadā. Lai gan Vācijas valdība Krievijas un Ukrainas konflikta uzliesmojuma dēļ pagarināja vienīgo trīs atlikušo atomelektrostaciju darbības periodu līdz šā gada aprīlim, Vācijas mērķis atteikties no kodolenerģijas mainīts.
Turpretim Vācijas kaimiņvalsts Francija lielā mērā paļaujas uz kodolenerģiju. Francijā ir pasaulē lielākais kodolenerģijas ražošanas īpatsvars, kas 2010. gados ir stabilizējies vairāk nekā 70 procentu līmenī.