2022. gadā Vācija pievienoja 7,18 GW saules, 2,14 GW sauszemes vēja un 342 MW jūras vēja. Neto papildinājumi bija spēcīgāki nekā 2021. gadā, taču joprojām ir daudz zemāki par ātrumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķus.
Saskaņā ar Federālās tīkla aģentūras publicētajiem datiem līdz 2022. gada beigām Vācijā darbosies 66,49 GW saules enerģijas. Lai sasniegtu 215GW mērķi 2030.gadā, Vācijai vidēji mēnesī ir jāuzstāda 1,54GW.
Vairāk nekā puse no jaunās jaudas, aptuveni 4,4 GW, tika iegūta no jumta projektiem un 746,7 MW no nesubsidētās uz zemes uzstādītās saules enerģijas.
Bavārija atkal bija līdere jaunās saules enerģijas jaudas ziņā, pievienojot 2,09 GW visam 2022. gadam, gada beigās palielinot kopējo jaudu līdz 18,3 GW. Otrajā vietā ierindojās Ziemeļreinas-Vestfālenes štats ar 899,2 MW neto uzstādīto jaudu, kam seko Brandenburga ar 794,1 MW.
Runājot par sauszemes vēja enerģiju, Vācijas darbības jauda gada beigās bija 58,2 GW, un decembrī bija vērojams augstākais mēneša pieauguma temps – 309 MW gadā. Neskatoties uz paātrinājumu līdz 2022. gada beigām, paplašināšanas tempam būtu jāpalielinās līdz vidēji 591 MW mēnesī, lai līdz desmitgades beigām Vācijas sauszemes vēja turbīnu jauda sasniegtu 115 GW.
Runājot par jūras vēja enerģiju, pagājušajā gadā Vācijas tīklā tika integrētas 38 jūras vēja turbīnas (kopā 342 MW), tādējādi Vācijas vēja enerģijas jauda Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā sasniedza 8,12 GW.