Kopš Krievijas un Ukrainas kara uzliesmojuma Vācija nekavējoties ir pievienojusies pret Krieviju vērsto sankciju rindām, kas tieši izraisīja Krievijas sīvu atriebību Vācijai dabasgāzes piegādes ziņā. Šodien Krievija katru otro dienu "atslēdz gāzi" Vācijai, liekot Vācijai rūgti sūdzēties. Kā pārdzīvot šo ziemu, tā ir milzīga problēma, ar ko saskaras Vācijas valdība un vācu tauta.
Krievijas dabasgāze veido 55% no Vācijas kopējā pieprasījuma. Lai gan Vācija var importēt dabasgāzi no Tuvajiem Austrumiem un ASV, tas tām izmaksās lielākas izmaksas. Šīs izmaksas vāciešu acīs nav ilgtspējīgas. Šajā gadījumā Vācija ir spiesta atteikties no tā dēvētās vides aizsardzības koncepcijas un sākt termoelektrostaciju restartēšanu.
Kā vēsta Vācijas ziņu aģentūra Berlīnē, Vācijas energooperators Unibo nesen paziņoja, ka no 29. augusta atsāks Heidenas ogļu spēkstaciju Petershagenā, Vācijas rietumos, un sākotnējais darbības laiks ir paredzēts līdz aprīļa beigām. 2023. gads. Nav šaubu, ka šis solis tiek izmantots, lai mazinātu enerģijas trūkumu, ar ko Vācija saskārās šoziem.
Vācija plāno restartēt termoelektrostacijas, taču tas izraisījis sīvu vietējo vides aizsardzības organizāciju pretestību. Vācija sākumā bija viena no videi draudzīgākajām Eiropas valstīm, bet tagad tā ir "nokritusi" līdz termoelektrostaciju restartēšanai. Pret to iebilst ne tikai pašmāju organizācijas, bet arī starptautiskās vides organizācijas ir negatīvi noskaņotas.
Papildus ogļu enerģijai kodolenerģija ir stabils un tīrs enerģijas avots. Tāpēc pēc atteikšanās no ogļu enerģijas daudzas valstis ir vairāk koncentrējušās uz ogļu kurināmo. Taču arī Vācijā ir atomelektrostacijas, taču Vācija plāno savā teritorijā slēgt atomelektrostacijas un pilnībā pārtraukt kodolenerģijas resursu izmantošanu 2022. gadā.
Patiesībā Vācija sākumā nemaz tik ļoti neizturējās pret kodolenerģiju. Kopš 1969. gada Vācija ir enerģiski veicinājusi kodolenerģijas attīstību savā valstī. Līdz 2011. gadam Vācija kopumā bija uzbūvējusi 36 kodolreaktorus, un kodolenerģija nodrošināja 25% no Vācijas kopējās elektroenerģijas ražošanas.
Galvenais iemesls bija 2011. gada Japānas zemestrīce un Fukušimas kodolavārija, kas biedēja eiropiešus un izraisīja Vācijas iedzīvotāju uzticības kodolenerģijas kritumu. Vācijas pret kodolenerģiju vērstais noskaņojums bija ļoti intensīvs. Divu nedēļu laikā pēc Japānas kodolavārijas Vācija slēdza 8 atomelektrostacijas pēc kārtas. Nākamajās dienās arī Vācija ir veikusi savu atomelektrostaciju attīrīšanu un 2022. gadā tās pilnībā likvidēs.
Lai aizstātu dabasgāzes enerģiju no Krievijas, Vācija arī aktīvi meklē citas alternatīvas. Vācijas hidroenerģijas attīstība ir kārtībā. Valstī ir 5500 hidroelektrostaciju, taču tās visas ir mazas hidroelektrostacijas, kuru jauda ir mazāka par 1,000 kilovatu, galvenokārt privātpersonu un mazo uzņēmumu rokās.
Vēja elektroenerģijas ražošanas jomā Vācija arī piedzīvo lejupslīdi. Kopš 2016. gada Vācijas vēja enerģijas nozare ir likvidējusi gandrīz 60,{2}} darbavietas, un arī jaunuzstādīto vēja turbīnu skaits ir samazinājies daudzus gadus.
Pēc vācu zinātnieku domām, ja Vācijas vietējā saules enerģija ir pilnībā attīstīta, tā var nodrošināt lielu elektroenerģijas piedevu. Tomēr lietas nav tik gludas, kā viņi gaidīja. Vācijas saules enerģijas nozares attīstības faktors ir darbaspēka trūkums. Nozares eksperti saka, ka tikai, lai sasniegtu pašreizējos Vācijas fotoelementu nozares paplašināšanas mērķus, tai būs jāpievieno aptuveni 50,000 strādnieki, taču pašlaik šie darbinieki nekur nav redzami. Ne tikai tas, ka ir maz arī augstākās klases talantu.
Un viņi atklāja, ka Ķīna ir lielākais saules enerģijas piegādātājs un Ķīna ir pasaules līderis gan ražošanas jaudas, gan tehnoloģiju ziņā. ES dokumenti liecina, ka līdz 2025. gadam visas jaunās ēkas un esošās ēkas ar enerģijas patēriņa līmeni D un augstāku būtu jāaprīko ar jumta fotoelementu aprīkojumu. Ķīna ir galvenā jumta fotoelementu eksportētāja, un tā, protams, kļūst par prioritāro iespēju ES fotoelementu būvniecībā. 90% Apvienotās Karalistes jumta fotoelementu izstrādājumu nāk no Ķīnas, un pat 95% saules paneļu tiek ražoti Ķīnā.
Fotoelementu ražošanas ziņā Ķīnas fotoelementu nozare ir vadošā pasaulē. Globālās enerģijas transformācijas kontekstā Ķīnas fotoelementu rūpniecība ir kļuvusi par tās mugurkaulu, un tai ir arī svarīga loma energoapgādē. Pašlaik Ķīnas fotoelementu nozarei ir vispilnīgākā piegādes ķēde pasaulē, sākot no silīcija materiāliem līdz komponentiem un beidzot ar fotoelementu produktiem. 2021. gada beigās Ķīnas polisilīcija, komponentu, elementu un silīcija plātņu ražošana veidoja vairāk nekā 70% no pasaules ražošanas apjoma.
Šajā laikā Vācijas mediji bija ļoti nobažījušies par enerģētikas krīzi, ko izraisīja Krievijas un Ukrainas karš. No vienas puses, viņi bija noraizējušies, ka Vācijas atkarību no Krievijas enerģētikas nevar novērst, un, no otras puses, viņu atkarība no Ķīnas saules enerģijas nozares ir neaizvietojama. Viņi uzskatīja, ka Vācija nevar zaudēt Ķīnu.
Citiem vārdiem sakot, ja Vācija vēlas attīstīt saules enerģiju kā alternatīvu enerģijas avotu, tā nevar iztikt bez Ķīnas. Taču realitāte nav optimistiska. ASV sāka mudināt ES boikotēt Ķīnu Trampa laikmetā. Vācijas pievienošanās tehnoloģiskajam aplenkumam pret Ķīnu nozīmē virkni pasākumu, lai ierobežotu Ķīnas uzņēmumu tehnoloģiju biznesu Vācijā. Šie pasākumi ietver Ķīnas uzņēmumu uzraudzības un pārbaudes pastiprināšanu, ierobežošanu Ķīnas uzņēmumu ienākšanai svarīgos Vācijas apgabalos un Ķīnas uzņēmumu intelektuālā īpašuma aizsardzības stiprināšanu Vācijā.
Šajā gadījumā Vācijai ir vajadzīga Ķīna, lai turpinātu nodrošināt augstas kvalitātes produktus, taču tā arī vēlas ierobežot Ķīnu no visiem aspektiem. Šī neapšaubāmi ir ļoti pretrunīga situācija. Un realitāte ir daudz nopietnāka nekā iedomāties.
Vācijas enerģētikas eksperts Aleksandrs Lārs sacīja, ka, turpinoties Krievijas un Ukrainas konfliktam, ES pret Krieviju ir noteikusi vairākas sankciju kārtas. Saskaņā ar sankciju pretreakciju Eiropas enerģētikas krīze vēl vairāk saasināsies; tā vietā ASV gūs labumu. Mūsdienās ASV ietekme Eiropā ir vēl vairāk paplašinājusies, un Eiropa ir arvien vairāk atkarīga no ASV ekonomikas, drošības un politikas jomās.
Ne tikai tas, ka visi Rietumi ir iekrituši paštaisītā recesijā, un visa pasaule atrodas intensīvā transformācijas stadijā, un enerģētikas krīze ir tikai daļa no tā. Saskaņā ar ASV vadīto provokāciju pasaule ir spiesta nonākt nometnē, kas atbalsta vai iebilst pret Eiropas un ASV hegemoniju. Taču ir skaidrs, ka Rietumi no tā nav guvuši nekādu labumu. Ja Rietumiem pietrūks pārliecības un galu galā tās neizdosies pārvarēt šīs grūtības vai tā rezultātā nonāks recesijā, tad tā būs pašu vainīga.