Grieķijas publicētajā jaunākajā statistikā ir noteikts, ka tās uzstādītā saules enerģijas jauda 2021. gadā bija 792 MW. Taču valsts arī paziņoja par plāniem atlikt ogļu izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu līdz 2028. gadam.
Vēl šonedēļ Grieķijas premjerministrs Kirjakoss Mitsotakis piedalījās 204 MW saules masīva atklāšanā, kas ir valsts lielākais PV projekts. Taču viņš arī atklāja slikto ziņu, ka Grieķija līdz 2028. gadam pakāpeniski atteiksies no ogļu elektroenerģijas ražošanas.
Grieķijas valsts atjaunojamās enerģijas regulators Dapeep (Atjaunojamās enerģijas operatoru un izcelsmes garantijas organizācija) ir publiskojis valsts statistiku par 2021. gadu. Tomēr tās ziņojums neattiecas uz neto mērīšanas sistēmām, skaitot tikai saules enerģijas blokus, kas jau ir pieslēgti tīklam, nevis tos, kas ir uzstādīti, bet gaida, lai tos savienotu ar tīklu.
Saskaņā ar Grieķijas Fotoelektrisko uzņēmumu asociācijas (Helapco) datiem Grieķija pagājušajā gadā uzstādīja 792 MW jaunas FE jaudas. Tie ietver 384 MW ar tīklu savienotas saules enerģijas jaudas, 38 MW neto mērīšanas sistēmu, kas savienotas ar kontinentālo vai salu tīkliem, un 370 MW jaunu FE projektu, kas tika uzstādīti pagājušā gada beigās, bet netiks ieviesti tiešsaistē līdz šim gadam.
Šī problēma nav jauna. Tāda pati problēma radās 2020. gadā, kad saules enerģijas projekti bija mazāki par 500 kW un kuriem bija stabils valsts regulētais tarifs (FIT). Ja šie projekti nespēs savlaicīgi pieslēgties tīklam, tie zaudēs subsīdiju atbalstu. Tomēr daudzi projekti ir gatavi tīkla pieslēgumam, bet vietējais tīkls bieži vien lēni apstrādā tīkla pieslēguma lietojumu pieplūdumu, radot iespēju, ka daži no tiem var zaudēt stabilu FIT subsīdiju.
Tāpēc valdība ļauj šiem projektiem turpināt izmantot IT, ja vien tie ir pilnībā uzstādīti noteiktajā termiņā un pēc tam vēlāk pieslēgti tīklam.
Grieķija 2020. gadā uzstādīja 913 MW jaunas fotoelektriskās jaudas. Pašlaik saules enerģijas projektiem līdz 500 kW nav jāpiedalās konkursā Grieķijā, un tie var pieprasīt stabilu elektroenerģijas cenu EUR 65,74 (USD 71,43)/MWh, ja vien uzstādīšana tiks pabeigta līdz 2022. gada augusta beigām.
Dapeep atklāja, ka Grieķija līdz 2021. gada beigām tīklam ir pieslēgusi 3,66 GW uz zemes uzstādāmu saules enerģijas saimniecību un 375 MW jumta FE sistēmu. Šie skaitļi neietver neto mērīšanas masīvus. Dapeep arī sacīja, ka Grieķijai no 2021. gada decembra atjaunojamās enerģijas fondā ir pārpalikums aptuveni 250 miljonu ASV dolāru apmērā, un paredzēja, ka pārpalikums līdz 2022. gada decembrim sasniegs 2,45 miljardus ASV dolāru.
Saskaņā ar Helapco sniegto informāciju Grieķijas kopējā neto mērāmā jauda ir 89 MW. Diezgan iespaidīgi, ka 98 % no neto uzskaites iekārtām pagājušajā gadā bija komerciālas sistēmas.
Valdība pirms dažiem mēnešiem veica dažas politikas izmaiņas, lai atbalstītu neto uzskaiti. Tomēr šo pasākumu panākumi atspoguļojas tikai šogad uzstādītajās sistēmās.
Šonedēļ Misotakis atklāja Grieķijas lielāko fotoelementu projektu ogļu ieguves pilsētā Kozani. 2019. gada aprīlī 204 MW projekts tika veiksmīgi apbalvots valsts pirmajā kopīgajā konkursā par saules un vēja enerģiju.
Projekta pirmajā daļā uzvarēja Vācijas juwi grupa – 139,24 MW elektroenerģijas – par subsidētās elektroenerģijas cenu 0,05446 EUR/kWh. Divi mazāki projekta bloki (attiecīgi 27,68 MW un 37,37 MW) saņēma subsidētās elektroenerģijas cenu EUR 0,06472/kWh apmērā. 204 MW projekts vēlāk tika pārdots Atēnās bāzētajai Hellenic Petroleum, un tas ir daļa no Grieķijas mērķa uzstādīt 3 GW saules valsts brūnogļu reģionos. Tas ir lielākais divpusējais saules parks Eiropā un lielākais lietderības mēroga saules enerģijas ferma Dienvidaustrumeiropā, saskaņā ar Juwi.
Kavēšanās pakāpeniski pārtraukt ogļu elektroenerģijas ražošanu
Tomēr Misotakis šonedēļ atnesa arī sliktas ziņas. Viņš atklāja, ka Grieķija līdz 2028. gadam aizkavēs ogļu elektroenerģijas ražošanas pakāpenisku izbeigšanu un plāno palielināt brūnogļu ieguves apjomu par 50%. Grieķijas premjerministrs sacīja, ka šie pasākumi neatspoguļo enerģētikas politikas maiņu, un uzstāja, ka Grieķija arī turpmāk būs apņēmības pilna īstenot pāreju uz zaļo enerģiju.
Nesenais atbalsts brūnoglēm ir atbilde uz karu Ukrainā un centieniem samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Misotakis sacīja, ka lēmums ir pagaidu pasākums un neietekmē Grieķijas mērķus klimata un nulles līmeņa emisiju jomā.
Grieķijas valdība 2019. gada septembrī paziņoja, ka līdz 2028. gadam pakāpeniski atteiksies no ogļu struktūras no elektroenerģijas struktūras. Taču kopš tā laika vairāki notikumi to ir noveduši līdz 2025. gadam. Šonedēļ lignīta pakāpeniska izņemšana no apgrozības atkal aizkavējās līdz 2028. gadam.
Grieķijā ir daudz faktoru, kas ietekmē ogļu elektroenerģijas ražošanas pakāpeniskas izbeigšanas laiku, tostarp dabasgāzes cena, oglekļa emisiju cena, ātrums, kādā Grieķija attīsta jaunu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu, jauni elektroenerģijas starpsavienojumi un ES politikas pilnvaras.
Grieķijas Vides un enerģētikas ministrija paziņoja, ka drīzumā tiks ieviests jauns likumprojekts, kas ļaus ātrāk licencēt atjaunojamās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas politiku. Jaunais likumprojekts būs otrais lielais enerģētikas politikas labojums Grieķijā kopš pirmās politikas paketes ieviešanas 2020. gadā. Bet, laikam ejot, Grieķijai pietrūka laika.