Eiropas Komisija cenšas līdz 2030. gadam paaugstināt ES atjaunojamās enerģijas mērķus, liecina avoti nopludinātais Eiropas Komisijas gaidāmā REPowerEU plāna projekts. Kā daļa no plāna tajā ir iekļauti arī paātrināti licencēšanas noteikumi jauniem projektiem un FE stratēģija, kas varētu padarīt jumta FE sistēmas obligātas visās jaunajās ēkās ES.
Paredzams, ka priekšlikumi tiks prezentēti 18. maijā kā daļa no ES plāna, kā pēc Krievijas un Ukrainas konflikta samazināt savu atkarību no Krievijas enerģijas jomā.
Paātrinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, samazināsies oglekļa emisijas un Eiropas atkarība no importētās enerģijas, kā arī nodrošinās ES iedzīvotājus un uzņēmumus ar enerģiju par pieņemamu cenu, liecina nozares medija EURACTIV rīcībā nonākušais plāna projekts.
Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību paātrināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ES noteiktie mērķi atjaunojamās enerģijas jomā ir jāpaaugstina. Lai gan jaunais mērķis vēl nav noteikts, jaunā daļa priekšlikumā kvadrātiekavās ir norādīta kā "XX", tādēļ var būt nepieciešamas izmaiņas ES Atjaunojamās enerģijas direktīvā.
Eiropas Komisija jau pagājušajā gadā ierosināja palielināt ES atjaunojamās enerģijas mērķi līdz 40 procentiem līdz 2030. gadam no pašreizējiem 32 procentiem. Priekšlikums ir daļa no klimata tiesību aktu paketes, kas tika ieviesta pagājušā gada jūlijā un kuras mērķis ir līdz 2030. gada beigām samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 55 procentiem.
Taču saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu Eiropas Komisija apsver veidus, kā paātrināt šos plānus. Komiteja martā aicināja Eiropas Parlamentu un ES valstis apsvērt augstākus vai agrākus mērķus atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, apspriežot klimata tiesību aktu paketi, kas nodēvēta par "Fit for 55".
Eiropas Parlaments stingri atbalsta atjaunojamās enerģijas mērķa paaugstināšanu līdz 45 procentiem līdz 2030. gadam. Dažas ES valdības arī ir virzījušās uz atbalstu mērķim palielināt atjaunojamo enerģiju, lai gan nav skaidrs, vai lielākā daļa to atbalsta.
Eiropas Komisija nekomentēja plāna projekta noplūdi.
Reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu, Eiropas Parlaments arvien vairāk atbalsta ES izvirzītos atjaunojamo energoresursu mērķus līdz 2030. gadam un atsakās no Krievijas fosilā kurināmā, paziņoja likumdevēji no visa politiskā spektra.
Fotoelementu stratēģija
Kā daļu no centieniem samazināt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, sagaidāms, ka ES 18. maijā nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem, tostarp jaunu vadlīniju dokumentu par licencēšanu un FE stratēģiju, ziņo nozares avoti.
Saskaņā ar nozares plašsaziņas līdzekļos aplūkotajā plāna projektā iekļauto PV stratēģiju, FE sistēmām ir liels potenciāls ātri kļūt par galveno ES elektroenerģijas un apkures sistēmu sastāvdaļu Eiropā, kas palīdzēs ES sasniegt klimata mērķus un samazināt Krievijas elektroenerģijas patēriņu. fosilais kurināmais. paļauties.
Šis FE stratēģijas projekts ir balstīts uz REPowerEU plāna projektu, ko Eiropas Komisija iesniedza martā ar četru punktu ceļvedi, lai veicinātu FE nozares attīstību Eiropas iedzīvotājiem un nozarei.
Saskaņā ar plānu viens no stratēģijas elementiem ir Eiropas fotoelementu jumtu shēmas ieviešana, kas, pilnībā īstenojot, pēc pirmā gada ES pievienotu 17 TWh elektroenerģijas (tas ir par 17 procentiem vairāk nekā pašreizējās ES prognozes), un līdz 2025. gadam būs pieejamas papildu 42 TWh jaudas, lai gan šie skaitļi vēl nav noteikti.
Šīs stratēģijas ietvaros stratēģijā ir ierosināts apvienot FE izvēršanu ar jumta renovācijas darbiem, lai līdz 2025. gadam ES uzstādītu PV sistēmas visās PV sabiedriskajās ēkās un katrā pilsētā, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 10,{{3} } cilvēku līdz 2025. gadam Izveidojiet vismaz vienu atjaunojamās enerģijas kopienu.
Turklāt Eiropas Komisija apsver iespēju padarīt jumta PV sistēmas par obligātu visām jaunajām ēkām, lai gan priekšlikums joprojām tiek apspriests, un vēlas ierobežot jumta PV licencēšanas procesu esošajām ēkām līdz trim mēnešiem.
Stratēģijā ir arī ierosināta ES prasmju partnerības shēma atjaunojamo energoresursu ierīkošanai sauszemē, lai nodrošinātu, ka ir pietiekami daudz apmācītu darbinieku, lai uzstādītu atjaunojamos energoresursus. Turklāt tiks izveidota Eiropas fotoelektriskās rūpniecības alianse, lai Eiropā izveidotu uz inovācijām balstītu un noturīgu FE vērtību ķēdi.
Valburga Hemetsbergere, Eiropas Fotoelementu rūpniecības asociācijas izpilddirektore, norādīja, ka fotoelementu sistēmu kumulatīvajai uzstādītajai jaudai Eiropā līdz 2030. gadam jāsasniedz 1TW, jāizveido fotoelementu ražošanas fondi un jāpieņem jauni pasākumi, lai maksimāli palielinātu fotoelektrisko jumtu sistēmu potenciālu. .
Licencēšanas jautājumu risināšana
Atjaunojamās enerģijas nozares pārstāvju acīs atļaujas jau sen ir bijis šķērslis. Hemetsbergers norāda, ka tas ir izplatīts un novēršams šķērslis fotoelektrisko sistēmu un atjaunojamās enerģijas ieviešanai Eiropā.
"ES gaidīšanas periodi un administratīvās procedūras ir nevajadzīgi apgrūtinošas un nepastāvīgas, un valdībām bieži vien nav resursu, lai efektīvi reaģētu uz atļauju pieprasījumiem," viņa sacīja.
Lai to risinātu, ES gatavojas izdot jaunas vadlīnijas par licencēšanu ES valstīs, kā arī likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu lielāku noteiktību projektu sponsoriem un investoriem.
Tāpat kā Vācijai, arī ES valstīm ir jānodrošina, lai licencēšanas process tiktu uzskatīts par sevišķām sabiedrības interesēm. Tas ietver atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, enerģijas uzglabāšanas sistēmu un tīkla savienojumu plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju.
Likumdošanas priekšlikumā, ko redzēja nozares plašsaziņas līdzekļi, ir prasīti stingri laika ierobežojumi licencēšanas procesam. Piemēram, jaunu projektu process atjaunojamās enerģijas vēlamajos reģionos nedrīkst pārsniegt vienu gadu, un atkārtotas jaudas atļaujas uzstādītajai jaudai, kas mazāka par 150 kW, šajos reģionos nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.
Ārpus šīm teritorijām projektu atļaujas nedrīkst pārsniegt divus gadus, un atjaunošanas atļaujas projektiem, kuru jauda ir mazāka par 150 kW, nedrīkst pārsniegt vienu gadu.
Tāpat projekts paredz, ka ES valstīm gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās ir jānosaka konkrētās zemes un ūdenstilpes, kas nepieciešamas atjaunojamās enerģijas infrastruktūras ierīkošanai.
Papildus tam ES valstīm ir jāizveido vai jāizraugās vairāk nekā viens kontaktpunkts, kam pēc pieprasījuma būtu jāvirza pieteikuma iesniedzējiem administratīvās procedūras un jāveicina to īstenošana.
Tas atbilst 1-2 gadu atļaujas periodam, labākai telpu plānošanai un vienas pieturas pakalpojumam, ko pieprasa ES vēja enerģijas nozare. Tas arī atbilst nozares prasībām, ka, ja iestādes nereaģē savlaicīgi, tiek nozīmēta pozitīva atbilde.
与此原文有关的更多信息要查看其他翻译信息,您必须输入相应原文