Eiropas Savienības Atjaunojamās enerģijas finansēšanas instruments nesen izsludināja savus pirmos konkursus pārrobežu FE projektu attīstībai. Somija būs rīkotājvalsts, bet Luksemburga piedalīsies kā iemaksas veicēja ar 40 miljonu eiro ieguldījumu. Konkursa kopējā jauda ir paredzēta 400 MW.
Pirmais pārrobežu fotoelementu projekts
Eiropas Komisija ir oficiāli apstiprinājusi ES pirmo pārrobežu konkursu atjaunojamās enerģijas atbalstam, kas tiek organizēts Atjaunojamās enerģijas finanšu instrumenta (RENEWFM) ietvaros. Eiropas Klimata un vides infrastruktūras izpildaģentūra (CINEA) šodien atklāja konkursu, kas bija pirmais atjaunojamās enerģijas jomā.
Konkursā tiks atbalstīti jauni FE projekti Skandināvijas valstī ar minimālo jaudu 5 MW un maksimālo jaudu 100 MW, no kopējās jaudas, kas paredzēta konkursā par 400 MW, un konkursi būs atvērti līdz 27. septembrim.
Kāpēc augstos platuma grādos Ziemeļeiropa pievērsās saules enerģijai?
Kopš 2022. gada elektroenerģijas cenas Eiropā un dabasgāzes cenas ir turpinājušas pieaugt, un tirgus panika ir arī likusi enerģijas cenām strauji augt. Ziemeļvalstīs, kas atrodas ārkārtīgi aukstajos augstu platuma grādu reģionos, ir ziema. Līdz ar aukstuma viļņu viļņiem un polārajām naktīm ziemā arī vietējo iedzīvotāju un mazo un vidējo uzņēmumu elektroenerģijas patēriņš Ziemeļeiropā sāk saskarties ar vēl nebijušiem "tumšajiem izaicinājumiem". Dažām valstīm pat ir jāpieņem "rotācijas elektroapgādes" shēma elektroenerģijas patēriņa maksimuma periodā. Lai pēc iespējas ātrāk mazinātu virkni problēmu un neērtības, ko rada enerģijas deficīts, Ziemeļvalstu enerģētikas transformācija ir nenovēršama.
Vācija un Dānija jau ir pierādījušas, ka saules un vēja enerģijas apvienošana var būt nozīmīgs enerģijas avots, un tas nebūt nav neiespējams ziemeļvalstu klimatā.
Saules paneļi efektīvāk ražo elektroenerģiju zemas temperatūras, tīrā un bez putekļiem vidē. Tajā pašā laikā desmitiem uz eksportu orientētu uzņēmumu un pētniecības iestāžu Somijā izstrādā progresīvas saules tehnoloģiju inovācijas, piemēram, Aalto universitāte, La Planta universitāte, VTT Nacionālais tehnoloģiju centrs un citi.
Atbalstīt Skandināvijas valstis, lai attīstītu fotoelementu biznesu
Skandināvija ir Eiropas reģions uz ziemeļiem no Baltijas jūras. Tā platība ir aptuveni 1,2 miljoni kvadrātkilometru (463,000 kvadrātjūdzes), padarot to par vienu no lielākajām teritorijām Eiropā. Skandināvijas tālākais ziemeļu reģions atrodas polārajā lokā. Trīs Skandināvijas karaļvalstis – Dānija, Norvēģija un Zviedrija, abas republikas – Somija un Islande un ar tām saistītās teritorijas – Ālandu salas, Fēru salas, Svalbāra, Grenlande u.c. kopā veido Ziemeļvalstis.
valstis Skandināvijā
Visas piecas Ziemeļvalstu reģiona valstis — Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija un Islande — ir izvirzījušas mērķi iegūt vairāk elektroenerģijas no nulles oglekļa avotiem, un dažas no tām vēlas kļūt par galvenajām tīras enerģijas eksportētājām.
Dānija, Zviedrija un Somija tuvākajos gados plāno būtiski palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu. Iepriekš tika ziņots, ka Zviedrijas saules enerģijas jauda nākamajos divos gados trīskāršosies līdz 3TWh, savukārt Skandināvijas valsts 2024.gadā eksportēs aptuveni 41TWh, palielinoties vēja un saules enerģijai.
Konkursā, kas norisinās konkursa veidā, projektu attīstītājiem tiks piešķirtas dotācijas jaunu atjaunojamās enerģijas projektu izveidei, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju.