28. jūnijā ES enerģētikas ministri sanāksmē, kas notika Luksemburgā 27. jūnijā pēc vietējā laika, nolēma līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES kopējā energoresursu struktūrā līdz 40 %. Iepriekš ES bija noteikusi mērķi panākt, ka atjaunīgā enerģija ir vismaz 32 %.
Par enerģētikas lietām atbildīgā Eiropas komisāre Kadri Simsone preses konferencē pēc sanāksmes sacīja, ka konflikts starp Krieviju un Ukrainu ir radījis nopietnas problēmas ES dabasgāzes un citām enerģijas piegādēm. Tāpēc ES ir jāturpina uzlabot atjaunojamos energoresursus. Vienlaikus ir jāoptimizē enerģijas izmantošanas efektivitāte.
Kadri Simsone: "Mums pēc iespējas vairāk jāaizstāj dabasgāze ar citiem kurināmajiem rūpniecības nozarē, kā arī enerģētikas un apkures nozarēs, kas īstermiņā samazinās dabasgāzes izmantošanu. Protams, degvielas nomaiņa ir jāveic tā, lai neapdraudētu mūsu klimata mērķus Tāpēc labākais risinājums ir paātrināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Mums arī tagad ir jāuzlabo enerģijas izmantošanas efektivitāte, un šim nolūkam mēs esam noteikuši pasākumus, kas var ātri samazināt naftas un gāzes patēriņu par 5 %."
Tajā pašā dienā ES valstu enerģētikas ministri arī nolēma, ka pirms šīs ziemas ierašanās dalībvalstīm ir jāturpina palielināt savu dabasgāzes uzglabāšanas jaudu un jāizstrādā atbilstoši plāni iespējamai dabasgāzes piegādes pārtraukšanai.
Kopš Krievijas un Ukrainas konflikta sākuma ES ir noteikusi stingras sankcijas Krievijas oglēm, naftai un citiem enerģijas avotiem un nolēmusi samazināt Krievijas dabasgāzes iepirkumus.
Taču šie pasākumi izraisīja enerģētikas krīzi daudzās Eiropas valstīs. Pēdējā laikā enerģijas cenas ES ir strauji pieaugušas, un dabasgāzes un citu enerģijas avotu piegāde ir kļuvusi arvien saspringtāka. ES ir nobažījusies, ka šoziem enerģijas trūkums vēl vairāk saasināsies.