Jaunākajā "Statistikas pārskatā par atjaunojamo energoresursu uzstādīto jaudu 2024. gadā", ko publicējusi Starptautiskā atjaunojamās enerģijas aģentūra (IRENA), ir norādīts, ka, lai gan atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par visstraujāk augošo enerģijas veidu, tā nebūs saskaņā ar ANO 28. klimata pārmaiņām. Konference. Salīdzinot ar mērķi trīskāršot atjaunojamo enerģiju, Ķīna joprojām saskaras ar izaicinājumiem. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, pasaulei līdz 2030. gadam jāsasniedz ikgadējais atjaunojamās enerģijas pieauguma temps vismaz 16,4% apmērā.
2023. gadā atjaunojamās enerģijas apjoms sasniedza ievērojamu pieaugumu — 14% ar salikto gada pieauguma līmeni — 10% (2017-2023). Tajā pašā laikā nepārtraukta neatjaunojamās enerģijas jaudas samazināšanās liecina, ka atjaunojamā enerģija pakāpeniski aizstāj fosilo kurināmo globālajā enerģijas sadalījumā. Tomēr, ja 14% pieauguma temps tiks saglabāts, būs grūti sasniegt Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras atjaunojamās enerģijas mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 11,2 teravattus saskaņā ar 1,5 grādu trajektoriju. Būs 1,5 teravatu jeb 13,5% atstarpe. Ja tiks saglabāts vēsturiskais gada pieauguma temps 10% apmērā, līdz 2030. gadam var uzkrāt tikai 7,5 teravattus atjaunojamās enerģijas, kas ir par vienu trešdaļu mazāk nekā mērķa.
Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras ģenerāldirektors Frančesko La Kamera uzsvēra: "Lai gan atjaunojamā enerģija ir ievērojami pārsniegusi fosilo kurināmo, joprojām ir nepieciešama modrība. Atjaunojamās enerģijas pieaugumam ir jāpaātrina un jāpaplašina mērogs. Šis ziņojums precizē turpmāko virzību; ja pašreizējais izaugsmes temps tiek saglabāts, tas nespēs izpildīt ANO 28. klimata pārmaiņu konferences un AAE konsensa saistības trīskāršot atjaunojamās enerģijas mērķi, tādējādi apdraudot Parīzes nolīgumu un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmas mērķus. "
Viņš arī norādīja: "Kā aģentūra, kas pārrauga šo procesu, Starptautiskā atjaunojamās enerģijas aģentūra pilnībā atbalstīs valstis to mērķu sasniegšanā, taču ir steidzami nepieciešami praktiski politikas pasākumi un liela mēroga līdzekļu mobilizācija, lai kopīgi sasniegtu mērķus. Globālie dati liecina, ka ģeogrāfiskās koncentrācijas tendences Kļūst arvien skaidrāks, ka dekarbonizācijas plaisa var saasināties un radīt lielu šķērsli trīskāršā mērķa sasniegšanai.
Apvienoto Nāciju Organizācijas 28. Klimata pārmaiņu konferences prezidents Dr. Sultāns Al Džabers sacīja: "Šis ziņojums ir brīdinājums pasaulei, ka, lai gan esam panākuši progresu, mēs neesam uz pareizā ceļa, lai līdz 2030. gadam dubultotu globālo atjaunojamās enerģijas mērķi. Treškārt, mums ir jāpaātrina attīstības ātrums un apjoms, kā arī jāstiprina sadarbība starp valdībām, privātuzņēmumiem, daudzpusējās sadarbības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pieņemt proaktīvu politiku, lai veicinātu rūpniecisko attīstību un veicinātu privātā sektora investīcijas. Tajā pašā laikā valstīm ir jāizmanto iespēja iekļaut stingrus enerģētikas mērķus savos nacionāli noteiktajos ieguldījumos (NDC) un veicināt globālā 1,5 grādu mērķa sasniegšanu Uztveriet ieguldījumus klimata jomā kā iespējas, nevis apgrūtinājumus, kas virza sociālekonomisko attīstību.
Ziņojums liecina, ka elektroenerģijas ražošanas jomā jaunākie dati par 2022. gadu vēlreiz izceļ reģionālās atšķirības atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Āzija ir vadošā pasaulē atjaunojamās enerģijas ražošanā ar 3749 TWh, un Ziemeļamerika pirmo reizi ieņem otro vietu (1493 TWh). Pateicoties hidroenerģijas atjaunošanai un ievērojamam saules enerģijas ieguldījumam, Dienvidamerika sasniedza gandrīz 12% pieaugumu atjaunojamās enerģijas ražošanā, sasniedzot 940 TWh. Āfrikā ir vērojams tikai neliels atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugums, sasniedzot 205 TWh, un, lai gan kontinentam ir milzīgs potenciāls, tas joprojām ir ievērojami jāpaātrina un jāattīsta.