Pēdējos gados, kad globālā sasilšana un arvien vairāk tiek noplicināta fosilā enerģija, starptautiskās sabiedrības uzmanība tiek pievērsta atjaunojamās enerģijas attīstībai un izmantošanai, enerģiski attīstot atjaunojamo enerģiju un palīdzot uzņēmumiem pārveidot savu enerģētikas struktūru par bezoglekļa laikmetu un panākt oglekļa maksimumu un oglekļa neitralitāti. Saskaņa ir kļuvusi par visu pasaules valstu vienprātību. Tostarp saules enerģija ir viens no galvenajiem veidiem, kā panākt oglekļa neitralitāti ar tīrām, drošām, neizsmeļamām un neizsmeļamām priekšrocībām. Pieprasījums pēc fotoelementu iekārtām ir pieaudzis, globālā uzstādītā jauda ir turpinājusi pieaugt, un fotoelektriskais tirgus ir sācis aizsākt zelta laikmetu.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka ap 2030. gadu atjaunojamā enerģija kļūs par pasaulē lielāko elektroenerģijas avotu. Gandrīz 60 % no pasaules ieguldījumiem elektroenerģijas jomā laikposmā no 2015. līdz 2040. gadam ieplūdīs atjaunojamās enerģijas nozarē.
Uzlabojoties šūnu pārveidošanas efektivitātei, fotoelementu enerģijas ražošanas tirgus konkurence ir kļuvusi ievērojama. Kopš fotoelementu cenu paritātes realizācijas 2019. gadā fotoelektriskā nozare ir sākusies pavasarī. Rūpnieciskā ķēde no silīcija materiāliem līdz silīcija plāksnītēm, elementiem un moduļiem turpina paplašināties. Palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanas uzstādīto jaudu par 200 GW, no kuras 115 GW ir fotoelementu enerģija, un fotoelektriskās enerģijas ražošanas devums ir tuvu 3,0 % no pasaules elektroenerģijas pieprasījuma, un ES ir tuvu 5 %.
Saskaņā ar Fotoelektrisko nozaru asociācijas prognozi ikgadējā globālā fotoelementu uzstādītā jauda 2025. gadā sasniegs 200 GW, un saliktais pieauguma temps nākamajos piecos gados sasniegs vairāk nekā 10%.
2008.–2011. gada finanšu krīze eksplodēja globālās fotoelementu uzstādītās jaudas lēnajai attīstībai. No 2016. līdz 2019. gadam, ko noteica valdības subsīdiju politika, fotoelektriskā nozare sasniedza strauju izaugsmes periodu. 2019. gada beigās globālā kumulatīvā fotoelementu uzstādītā jauda bija 627 GW.
2019. gads ir gads, kad fotoelektriskā nozare ir iegājusi nobriedušā tirgū. Fotoelementu enerģijas ražošanas izmaksas fotoelektriskajā rūpniecībā ir samazinājušās pēc paritātes, un mājsaimniecību fotoelementu enerģija ir attīstījusies tālāk. Fotoelektriskā nozare ir iesniegusi plaša mēroga lietojumus, un apjoms ir mainījies pēc lieluma. Viedais tīkls, daudzenerģijas papildināšana, enerģijas uzglabāšana utt. veido pilnīgāku sistēmu.
2019. gadā zemākais slieksnis 10 labākajām valstīm ar jaunu uzstādīto jaudu pasaulē pārsniedza 3GW, un Ķīnas kopējā uzstādītā fotoelementu jauda ierindojās pirmajā vietā pasaulē, sasniedzot 204GW. Elektroenerģijas patēriņš gadā bija 72255 miljardi kWh, no kuriem fotoelektriskās enerģijas ražošana sasniedza 224,2 miljardus kWh, kas var sasniegt aptuveni 3% no elektroapgādes.
Izveidotās fotoelektriskās valstis, piemēram, Francija, Nīderlande un Turcija, ir sasniegušas salīdzinoši augstu pabeigtības pakāpi fotoelektriskajā rūpniecībā un ir izkritušas no desmit labākajām jaunajām iekārtām. Vjetnama un Ukraina 2019. gadā iekļuva desmitniekā jaunās uzstādītās jaudas. Ņemot vērā uzstādītās jaudas līmeni pagātnē, desmit lielākās valstis ar kumulatīvo uzstādīto jaudu uzrāda lielāku inerci.
Salīdzinot ar 2018. gadu, fotoelektriskās rūpniecības tehnoloģiskais progress un valstu solīšanas plānu enerģiska popularizēšana ir novedusi pie izplatīto fotoelektrisko tirgu absolūtā skaita pieauguma, un arī fotoelektriskā nozare ir sākusi dažādoties. Peldošās fotoelementu spēkstacijas ir palielinājušas liela mēroga spēkstaciju pieteikumu veidlapu mērogu, un būvniecības jomā ir sākusi plaši izmantot fotoelementu integrāciju kā papildu pieteikuma veidlapu integrētai saules enerģijai. Ir palielinājies absolūtais lielo zemes spēkstaciju skaits. Citos jaunajos tirgos, piemēram, lauksaimniecības fotoelektriskajos tirgos, vēl nav paredzama plaša mēroga lietojumu tendence.