Enerģētikas nozarei ir būtiska nozīme, lai līdz 2050. gadam panāktu nulles emisiju neto līmeni, un Vjetnamai ir steidzami jāveicina zaļā pārkārtošanās savā energoresursu struktūrā. Tāpēc Vjetnamai ir vajadzīga finansiāla un tehniska palīdzība no attīstītajām valstīm.
Lai vēl vairāk konkretizētu valsts zaļās izaugsmes stratēģiju, valsts premjerministrs 22. jūlijā apstiprināja Valsts zaļās izaugsmes rīcības plānu (2021.–2030. gadam), kas ietver četrus svarīgus mērķus: samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu IKP vienību, veicināt ekonomikas un sabiedrības zaļo pārveidi, vienlaikus atbalstīt zaļo dzīvesveidu un ilgtspējīgu patēriņu, zaļā transformācija ir jāīsteno, pamatojoties uz vienlīdzības, iekļautības un elastīguma principiem.
Sanāksmē par Apvienoto Nāciju Organizācijas 26. klimata pārmaiņu konferenci (COP 26) par Apvienoto Nāciju Organizācijas 26. klimata pārmaiņu konferences (COP 26) ietekmi uz zaļās enerģijas pārkārtošanos 17. augustā Nguyen Thi Bich Ngoc, Vjetnamas plānošanas un investīciju ministra vietnieks, sacīja, ka resursu trūkums ir galvenais faktors, lai sasniegtu enerģētikas pārkārtošanas mērķus, un lielākais šķērslis neto nulles emisiju sasniegšanai līdz 2050. gadam.
Saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm, lai sasniegtu neto nulles emisijas, Vjetnamai laikposmā no 2022. līdz 2040. gadam būs nepieciešami papildu 368 miljardi ASV dolāru jeb aptuveni 6,8 procenti no valsts gada iekšzemes kopprodukta.
Tostarp līdzekļu īpatsvars noturības pret katastrofām veidošanai vien ir sasniedzis aptuveni divas trešdaļas, jo ir jāmobilizē liels līdzekļu apjoms, lai aizsargātu aktīvus, infrastruktūru un neaizsargātās grupas. Ceļā uz dekarbonizāciju izmaksas galvenokārt rodas no enerģētikas nozares, tostarp izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumiem atjaunojamā enerģijā un atteikšanos no oglēm, kas 2022.–2040. gada periodā varētu izmaksāt aptuveni 64 miljardus ASV dolāru.
Vjetnamas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas (MoIT) Elektroenerģijas un atjaunojamās enerģijas departamenta ģenerāldirektors Hoangs Tiens Dungs sacīja: "Sakarā ar straujās atjaunojamās enerģijas attīstību un kurināmā aizstāšanu termoelektrostacijās pēc 26. ANO Klimata pārmaiņu konferences pārskatītā enerģētikas attīstības plāna CO2 emisijas ir ievērojami samazinājušās."
Oglekļa dioksīda emisijas sasniegs maksimumu 2031.–2035. gadā (231 miljons tonnu) un pēc tam pakāpeniski samazināsies. Līdz 2045. gadam CO2 emisijas samazināsies līdz aptuveni 175 miljoniem tonnu, kas ir samazinājums par aptuveni 208 miljoniem tonnu CO2 salīdzinājumā ar iespējām, kas bija pirms COP26.
Tiek lēsts, ka Vjetnamas elektroenerģijas ražošanas nozare līdz 2050. gadam katru gadu emitēs aptuveni 40 miljonus tonnu oglekļa dioksīda, palīdzot valstij izpildīt savu iepriekšējo COP 26 pausto apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisiju līmeni.
Vjetnamas rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks Dang Hoang An pasākumā sacīja, ka enerģētikas pārkārtošana ir ne tikai enerģētikas nozares iekšējs jautājums, bet arī visas ekonomikas un sabiedrības pāreja no energoietilpīgas uz energoefektīvu. Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas dati liecina, ka līdz ar valsts ekonomikas industrializāciju un modernizāciju nākotnē elektroenerģijas un enerģijas pieprasījums turpinās augt, un būs grūti apmierināt pieprasījuma pieaugumu.
Tāpēc pašlaik vissvarīgākais uzdevums ir izveidot piemērotu, īstenojamu un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Dengs Huangans sacīja: "Ir steidzami jāīsteno pētniecības un attīstības sadarbība enerģētikas zinātnes un tehnoloģijas jomā globālā mērogā, jo īpaši ūdeņraža, amonjaka un citu jaunu enerģijas ražošanas, progresīvu enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju un oglekļa absorbcijas un oglekļa uzglabāšanas tehnoloģiju izmantošana. Tajā pašā laikā ir jāpalielina izpratne par dažādām ekonomikas nozarēm. , rentabla enerģijas izmantošana ir nenovēršama."
Nguyen Thi Jasper ierosināja piecas idejas turpmākai enerģētikas pārejai:
Izstrādāt videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārveides ceļvedi, lai nodrošinātu valsts enerģētisko drošību.
Pārejas procesā mēģiniet samazināt ietekmi uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, pieaugošos rēķinus par elektrību, kas pārslogo nabadzīgās mājsaimniecības, un darba ņēmēju pāreju vai bezdarbu, ko izraisa pāreja no fosilās enerģijas uz atjaunojamo enerģiju.
Visām enerģētikas pārkārtošanā iesaistītajām pusēm ir jāuzņemas atbildība.
Enerģētikas pārkārtošanai ir vajadzīgs finansiāls un tehnisks atbalsts no attīstītajām valstīm.
Enerģētikas pārkārtošanas procesā ir efektīvi jāīsteno novērtējumi, inspekcijas, monitorings un ar tiem saistītie sodi, lai ierobežotu un samazinātu ieguldījumus un noteiktu alternatīvus ceļus, kā pārtraukt piesārņojošu ražošanas iekārtu ekspluatāciju un lielu emisiju infrastruktūru.