Eiropas Komisija 14.septembrī ierosināja ārkārtas iejaukšanos Eiropas enerģijas tirgū, lai mazinātu neseno straujo enerģijas cenu kāpumu. Iepriekš skaļais priekšlikums noteikt dabasgāzes cenas griestus strīdu dēļ netika iekļauts.
Galvenie Eiropas Komisijas ierosinātie pasākumi ietver: dalībvalstis samazina elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5 procentiem elektroenerģijas patēriņa maksimuma periodos un samazina kopējo elektroenerģijas pieprasījumu par vismaz 10 procentiem līdz 2023. gada 31. martam; Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu ieņēmumu griesti noteikti 180 eiro par megavatstundu; naftas, gāzes, ogļu un naftas pārstrādes sektoru gūto virspeļņu apliek ar nodokli vismaz 33 procentu apmērā. Pēdējie divi pasākumi palīdzēs ES piesaistīt aptuveni 140 miljardus eiro, paziņoja Eiropas Komisija.
Eiropas Komisijas viceprezidents Timmermanss preses konferencē sacīja, ka šie bezprecedenta pasākumi ir nepieciešama reakcija uz energoapgādes trūkumu un augstajām enerģijas cenām, kas ietekmē Eiropu. Šo pasākumu panākumu pamatā ir elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana. Milzīgo ieņēmumu ierobežošana mudinātu ienesīgus enerģētikas uzņēmumus palīdzēt grūtībās nonākušajiem lietotājiem. Lētā fosilā kurināmā laikmets ir beidzies, un ES ir jāpaātrina pāreja uz pašmāju atjaunojamo enerģiju.
Kopš Ukrainas krīzes uzliesmojuma ES sankciju pret Krieviju negatīvās ietekmes dēļ Eiropas energoapgāde ir bijusi saspringta, un gāzes un elektrības cenas ir strauji pieaugušas. Apvienojumā ar hidroenerģijas ražošanas samazināšanos ekstremālo laikapstākļu dēļ šovasar, kā arī dažu vecāku elektrostaciju remontdarbus un slēgšanu, ES elektroenerģijas ražošana pēdējos mēnešos ir bijusi zema, vēl vairāk saasinot saspringto enerģijas piegādi un augstās cenas, kas izraisa ciest patērētāji un rūpniecība. Milzīgais slogs ir kavējis Eiropas ekonomikas atveseļošanos.
Iepriekš Eiropas Komisija piedāvāja noteikt tikai griestus Krievijas dabasgāzes cenām, un ES dalībvalstīm šajā ziņā ir lielas atšķirības. Dažas dalībvalstis pauž bažas, ka pasākums vēl vairāk ietekmēs Krievijas gāzes piegādes Eiropai, apgalvojot, ka šis solis nepalīdzēs nomierināt pieaugošās gāzes cenas. Arī priekšlikumi par plašāku gāzes cenas ierobežojumu nav guvuši plašu atbalstu. Dažas dalībvalstis uzskata, ka šis solis izraisīs vairāk dabasgāzes eksporta uz citiem reģioniem, kas pasliktinās enerģētikas problēmas Eiropā un apdraudēs piegādes drošību.
Eiropas Komisijas priekšlikumam ir nepieciešams ES dalībvalstu vairākuma atbalsts. ES enerģētikas ministri 30.septembrī plāno rīkot vēl vienu īpašo enerģētikas sanāksmi.