14. septembrī Eiropas Komisija ierosināja ārkārtas iejaukšanos Eiropas enerģijas tirgū, lai mazinātu neseno straujo enerģijas cenu kāpumu.
Saskaņā ar jauno priekšlikumu, kura mērķis ir palīdzēt enerģijas patērētājiem samazināt elektrības rēķinus, visā Eiropas Savienībā varētu piemērot pagaidu ienākumu ierobežojumus.
Galvenie Eiropas Komisijas ierosinātie pasākumi ietver: dalībvalstis samazina elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5 procentiem elektroenerģijas patēriņa maksimuma periodos un samazina kopējo elektroenerģijas pieprasījumu par vismaz 10 procentiem līdz 2023. gada 31. martam; Enerģijas ražošanas uzņēmumiem ir noteikta maksimālā robeža 180 eiro/MWh; naftas, gāzes, ogļu un naftas pārstrādes sektoru gūto virspeļņu apliek ar nodokli vismaz 33 procentu apmērā.
Eiropas Komisija ierosina noteikt pagaidu ieņēmumu griestus zemāku izmaksu robeženerģijas ražošanas tehnoloģijām, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem, kodolenerģijai un brūnoglēm, kas piegādā elektroenerģiju tīklam par zemākām izmaksām nekā dārgākie cenu līmeņi, ko nosaka robežģeneratori.
Eiropas Komisija paziņoja, ka šie marginālie ražotāji "ir guvuši ievērojamus ieņēmumus", jo ar gāzi darbināmas elektrostacijas paaugstina elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā par stāvokli Savienībā 14. datumā sacīja: "Šie uzņēmumi gūst ienākumus, par kuriem viņi nekad nav domājuši vai pat sapņojuši."
Komiteja iesaka līdz 2023. gada 31. martam ierobežot robežieņēmumus līdz 180 EUR/MWh (180 ASV dolāri/MWh) un saka, ka tas ļaus ražotājiem maksāt par saviem ieguldījumiem, neapdraudot ieguldījumus jaunās jaudas un darbības izmaksās.
Tomēr enerģētikas organizācijas Eurelectric ģenerālsekretārs Kristians Rubijs sacīja, ka ierosinātie pasākumi, lai ierobežotu ieņēmumus atjaunojamās enerģijas un zemas oglekļa emisijas elektroenerģijas ražotājiem, "var kaitēt investoru uzticībai".
Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozi ES dalībvalstis no griestu pasākumiem varēs nopelnīt līdz 117 miljardiem eiro gadā, liekos ieņēmumus sadalot elektroenerģijas galapatērētājiem, kurus ietekmē augstās elektroenerģijas cenas.
Pēc tam šos ieņēmumus varēs izmantot ienākumu atbalstam, nodokļu atlaidēm, investīcijām atjaunojamā enerģijā, energoefektivitātē vai dekarbonizācijas tehnoloģijās, norādīja Eiropas Komisija.
Priekšlikumos norādīts, ka ierobežojums būtu jāierobežo līdz tirgus ieņēmumiem un jāizslēdz bruto ražošanas ieņēmumi, piemēram, no atbalsta programmām, lai izvairītos no būtiskas ietekmes uz projekta sākotnējo paredzamo rentabilitāti.
Saskaņā ar tirdzniecības organizācijas SolarPower Europe sniegto informāciju, lai gan ir iekļautas arī FE stacijas, ieņēmumu ierobežojums aizsargā saules FE stacijas, kuras nevar gūt papildu peļņu elektroenerģijas tirgū, piemēram, tās, ko nodrošina regulēšanas tarifi, līgumi par starpību un korporatīvās elektroenerģijas pirkuma līgumi. stacija.
Tomēr dalībvalstīm ir iespēja ieviest papildu ierobežojumus bez ES apstiprinājuma. "Tas rada lielu nenoteiktības pakāpi investoriem un apdraud ES tirgus integritāti un vienotību," sacīja Naomi Čevillarda, SolarPower Europe regulatīvo lietu vadītāja. Eiropas Komisijai būtu jānosaka Eiropas mēroga kritērija līmenis jaunajam maksimālajam apjomam. "
Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, Eiropas Komisija ierosināja ļaut dalībvalstīm izslēgt no ieņēmumu griestu pasākumiem elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru jauda ir mazāka par 20 kW.
Eiropas Komisija ir arī ierosinājusi tā sauktās "pagaidu solidaritātes iemaksas", lai segtu virspeļņu no darbībām naftas, gāzes, ogļu un pārstrādes nozarēs, kuras neietilpst robežieņēmumu griestos.
To dalībvalstis iekasēs, pamatojoties uz 2022. gada peļņu, kas pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi vidēji par vairāk nekā 20 procentiem. Ienākumi tiks pārdalīti enerģijas patērētājiem, īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, smagi cietušajiem uzņēmumiem un energoietilpīgajām nozarēm. Solidaritātes iemaksas no derīgo izrakteņu nozares tiks piemērotas viena gada laikā pēc stāšanās spēkā, un paredzams, ka tās radīs aptuveni 25 miljardus eiro valsts ieņēmumus.
Turklāt, tā kā ES saskaras ar nopietnu neatbilstību starp enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm censties līdz 2023. gada 31. martam samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu vismaz par 10 procentiem.
ES klimata politikas vadītājs Franss Timmermanss sacīja, ka enerģētikas krīze "rāda, ka lētā fosilā kurināmā laiki ir beigušies un ka mums ir jāpaātrina pāreja uz pašmāju atjaunojamo enerģiju".