Pašlaik Eiropas fotoelektriskās ražošanas nozare ir ceļā uz atjaunošanos. Eiropas Saules enerģijas ražošanas padomes ģenerālsekretārs Džons Lindāls (John Lindahl) analizēja problēmas un iespējas, ar kurām saskaras Eiropas fotoelektriskie ražotāji, un pētīja, kā līdz 2030. gadam izveidot mērķu kopumu pilnīgai fotoelektrisko produktu nozares ķēdei ar 100 GW. .
2021. gadā oficiāli tika uzsākta Meyer Burger 400MW saules moduļu līnija. Līdz 2022. gadam tā akumulatora līnija paplašināsies līdz 1,4 GW, un tā moduļa līnija paplašināsies līdz 1 GW. Galīgais gada ražošanas mērķis ir 5 GW.
Lai gan Eiropa joprojām ir viens no pasaules lielākajiem FE iekārtu tirgiem, tās kādreiz plaukstošo FE ražošanas nozari pirms aptuveni desmit gadiem apstādināja strauji augošie Āzijas konkurenti.
2021. gadā ES panāca vienošanos par klimata mērķiem līdz 2030. gadam samazināt oglekļa neto emisijas par 55 %. Tajā pašā laikā, nepārtraukti uzlabojot saules enerģijas izmantošanas līmeni un kļūstot arvien nozīmīgākam ilgtspējīgas attīstības jautājumam, dažos pēdējos gados aicinājums atdzīvināt ES fotoelektriskās ražošanas jaudu ir kļuvis arvien skaļāks. Iespējams, 2022. gads sniegs atbildi.
Pagājušā gada aprīlī Eiropas Saules enerģijas ražošanas padome (ESMC) paziņoja, ka vismaz 75 % no Eiropas FE pieprasījuma būtu jāražo Eiropā. Tomēr saskaņā ar datiem, ko Fraunhofera Saules enerģijas sistēmu institūts (ISE) publiskojis savā 2021. gada fotoelektriskajā ziņojumā, lai gan Eiropas polisilīcija ražošanas jauda 2020. gadā ir 22,1 GW, saules vafeļu ražošanas jauda ir tikai 1,25 GW, un saules bateriju ražošanas jauda ir tikai 1,25 GW. Tas ir 650MW, un saules moduļa jauda ir 6,75 GW. Tāpēc vēl ir tāls ceļš ejams, lai īstenotu ES fotoelektriskās ražošanas nozares atdzimšanu.
Zemāk ir Eiropas Saules enerģijas ražošanas padomes ESMC ģenerālsekretāra Johana Lindāla (Johan Lindahl) analīze par FE attīstības pašreizējo stāvokli Eiropā, problēmām un iespējām, ar ko saskaras FE ražotāji, un apzināti plāni GW mēroga jaudas sasniegšanai.
1. Izaicinājums:
1) Ķīnas nemateriālās un plašās dotācijas, aizdevumi, kredīti un nodokļu atbalsts;
2) acīmredzams un plašs dotāciju atbalsts no ASV un Indijas;
3) ES fotoelektriskās inovācijas tehnoloģijas ieviešana vietējā tirgū ir ierobežota, un intelektuālā īpašuma tiesības un patenti ES ārējā tirgū netiek pienācīgi aizsargāti;
4) Eiropas fotoelementu ražošanas un darba standarti ir stingri, bet ES ārējā tirgū nav atbilstoša standarta;
5) Potenciāli augstākas FE moduļu cenu noteikšanas un piegādes ķēdes problēmas ir strukturāls jautājums.
2. Iespējas:
1) Eiropas FE ražošanas nozares ražošana kļūst rentabla. Cenu atšķirība starp Eiropas un Āzijas ražojumiem ir samazinājusies, jo pašlaik ievērojami palielinās Āzijas produktu ražošanas un piegādes izmaksas un piegādes laiks. Lai Eiropas FE ražošana būtu konkurētspējīga cenu ziņā, ir jābūt diviem nosacījumiem, proti, GW mēroga ražošanas jaudai; un pilnīga Eiropas ražošanas vērtību ķēde. ES ir jāsaglabā vērtību ķēde neskarta, lai apmierinātu vismaz daļu no mūsu vajadzībām, kuras nav jāimportē, neskatoties uz to, ka imports, protams, joprojām ir svarīgs faktors.
2) Eiropa joprojām ir līdere FE tehnoloģiju inovācijās, bet tikai tad, ja rūpnieciskās ražošanas bāze joprojām pastāv. Tradicionālās saules bateriju alumīnija aizmugurējās virsmas tehnoloģijas (Al BSF) pārveidošanas efektivitāte ir 18-22%, un pašlaik to aizstāj PERC tehnoloģija un tās evolūcijas tehnoloģija, kas ļauj saules bateriju efektivitātei sasniegt 20-24%, bet ražošanas līnijas modernizācijas izmaksas mērenas. Pamatojoties uz heterojunkcijas (HJT) vai TOPCon tehnoloģiju, trešās paaudzes augstas efektivitātes fotoelementi sasniegs 23-26% efektivitāti. Pašlaik tā ražošanas izmaksas ir tādas pašas kā PERC elementiem gan par 20-30 centiem/Wp. Augstas efektivitātes akumulatori nodrošina konkurētspējīgas vai pat zemākas elektroenerģijas ražošanas izmaksas pat ar augstākām sastāvdaļu cenām. Nākotnē var būt turpmāki tehnoloģiski uzlabojumi, piemēram, perovskite-silīcija tandēma šūnas, kuru efektivitāte pārsniedz 30 %. Šie tehnoloģiskie sasniegumi joprojām ir priekšgalā Eiropā, bruģējot ceļu teravata mēroga FE globālai ieviešanai.
3) Ir izveidots ilgtermiņa attīstības politikas satvars atjaunojamai enerģijai Eiropā. Eiropas zaļais kurss un inovāciju vilnis ir vairojuši uzticību investoriem un attīstītājiem.
4) Ilgtspējīgu, oglekļneitrālu ekodizaina koncepciju un īpašu standartu parādīšanās, tostarp nesen paziņotie pasākumi, lai novērstu ārvalstu subsīdiju izkropļojumus ES tirgū, ir virzītājspēks ES pārejai uz zaļu un inovatīvu energosistēmu un ekonomiku. Pieaugošās klientu bažas par oglekļa pēdu radīs strukturālu ietekmi uz FE ražošanu. Salīdzinot ar pašreizējiem Āzijas ražojumiem, Eiropā ražotu FE moduļu izmantošana samazina oglekļa patēriņu, novērš tālsatiksmes pārvadājumus un labākus ekodizaina parametrus. Šā aspekta nozīme dažos nākamajos gados palielināsies.
5) Jaunas ieviešanas metodes, kas integrētās sistēmās iekļauj fotoelementu koncepcijas, ļauj Eiropas fotoelektriskajai ražošanai realizēt potenciālas konkurences priekšrocības. Dažādās jomās tiek izstrādāti un strauji augoši dažādi inovatīvi risinājumi, tostarp būvniecība + fotoelementu (BIPV), transportlīdzekļu + fotoelementu (VIPV), peldošā virsbūve + fotoelementu (FPV) un lauksaimniecība + fotoelementu (APV). Eiropas FE ražotāji var gūt labumu no īpašām Eiropas un vietējām vajadzībām, jo integrētām sistēmām ir vajadzīgi individualizētāki risinājumi.
3. Eiropas fotoelektriskās rūpniecības globālās ražošanas jaudas īpatsvars katrā nozares ķēdes posmā 2020. gadā ir šāds:
1. 11% no pasaules FE silīcija ražošanas apjoma: 22,1 GW jauda (Elkem un Wacker)
2. 1% no pasaules FE silīcija saules plātņu ražošanas apjoma: 1,25 GW jauda (Norsun, Norwegian Crystals un EDF Photowatt)
3. 0,4% no pasaules fotoelementu ražošanas apjoma: 0,65 GW jauda (Solitek/Valoe, Enel, Ecosolifer)
4. 3% no globālā moduļu ražošanas apjoma: 6.75GW jauda (29 dažādi uzņēmumi)
5. 25% no invertora izejas.
Saskaņā ar iepriekš minēto scenāriju Eiropas uzstādītā FE jauda 2020. gadā veido 15 % no kopējā apjoma pasaulē. Tāpēc, ja Eiropa vēlas kļūt pašpaļāvīga, tai ir jāpastiprina plāksnīšu, elementu un moduļu ražošana.
Pašlaik Eiropā ir ļoti negatīvs fotoelementu un moduļu tirdzniecības deficīts. Turpmākajā tabulā ir parādīta gaismjutīgu pusvadītāju ierīču (tostarp moduļos vai paneļos samontētu fotoelementu) un gaismu izstarojošo diožu importa un eksporta tirdzniecības kopējā vērtība Eiropā.
与此原文有关的更多信息要查看其他翻译信息，您必须输入相应原文
发送反