Zviedrijas dienvidos elektroenerģijas trūkuma radītā situācija kļūst arvien neilgtspējīgāka. Tagad biznesa aprindas brīdina, ka tas kavē ekonomisko izaugsmi un ietekmē darbavietas. "Uzņēmumi neveiks miljardu ieguldījumu, ja nebūs pārliecināti, ka saņems pietiekami daudz enerģijas," saka Anderss Karlsons Džerndals, Pågen izpilddirektors. Pågen ir labi pazīstams Zviedrijas maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs. Uzņēmums Pågen dibināts 1878. gadā un kura galvenā mītne atrodas Malmē, un tā tirgus daļa Zviedrijā ir aptuveni 45%.
Augstās elektroenerģijas cenas un pastāvīgās elektroapgādes problēmas ir izraisījušas simtiem jaunu darba vietu Zviedrijas dienvidos, jo uzņēmumi atsakās no jaunām investīcijām. Viens no skartajiem uzņēmumiem ir cepšanas gigants Pågen.
"Mūsu enerģijas izmaksas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas, kas acīmredzami vājina mūsu konkurētspēju. Mēs maksājam vairāk elektroenerģijas cenas nekā uzņēmumi ziemeļos, kas rada nevienmērīgus konkurences apstākļus," saka Anderss Karlsons Jerndāls.
Elektrības cenu atšķirība starp ziemeļiem un dienvidiem parasti ir aptuveni 20%. Savukārt maijā un jūnijā elektroenerģijas cenas dienvidos bija trīs reizes augstākas nekā pārējās trīs elektroenerģijas cenu zonās Zviedrijā. Ringhalas un Oskarshamnas atomelektrostaciju saražotā elektroenerģija atrodas 3. tarifu zonā, savukārt dienvidu reģions, tostarp Skone, Blekinge, Kronoberga, daļa Hallandas, Vestergotlandes, Kalmāras un Ljungšēpingas, atrodas 4. tarifu zonā. tarifu zonas robežu, cena pieaug.
"Mēs brīdinājām par šo notikumu 2018-2019, kad bija jāslēdz cits Ringhalsas reaktors, taču varas iestādes un politiķi mūs neklausīja. Ja mēs nebūtu slēguši jaunāko reaktoru, mūsu elektrības cenas pēdējos gados ir bijuši 30-35% mazāki. Tagad mums atkal jābūvē kodolenerģija," saka Anderss Karlsons Džerndals.
"Mēs esam tikai viens no ietekmētajiem uzņēmumiem Zviedrijas dienvidos." Pågen piedzīvoja krasu elektroenerģijas cenu pieaugumu pēc pandēmijas un pēc kara uzliesmojuma Ukrainā 2022. gadā. Uzņēmums bija spiests paaugstināt klientu cenas, kā rezultātā kritās pārdošanas apjomi.
"Šīs problēmas attur mūs no izaugsmes un jaunu darba vietu radīšanas. Taču mēs esam tikai viens no uzņēmumiem Dienvidzviedrijā, kas cieš no konkurētspējas samazināšanās gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Diemžēl ir arī citi, kuriem ir sliktāk. Dienvidzviedrijā jo īpaši ir zaudējis ārvalstu kompānijām enerģētikas problēmu dēļ. Uzņēmumi neieguldīs miljardus, ja nebūs pārliecināti, ka iegūs pietiekami daudz enerģijas," saka Anderss Karlsons Jerndāls.
Daži no Zviedrijas rūpniecības uzņēmumiem, kas izjūt jaudas trūkumu, ir videi draudzīgs šķidrās pārtikas iepakojuma uzņēmums Ecolean, inženierplastmasu ražotājs Polykemi, ēku ventilācijas sistēmu piegādātājs Lindab un metāla pulvera ražotājs Höganäs AB. Tērauda uzņēmums Areco nesen palielināja ražošanu, bet nācās izmantot dīzeļģeneratorus, jo nebija pietiekami daudz elektrības. Uzņēmums arī plāno būvēt jaunu ražotni.
"Taču mēs atlikam šīs investīcijas līdz 2026. gadam. Līdz tam laikam tiks uzbūvēta jaunā elektrolīnija," saka izpilddirektors Pīters Areskogs.
"Enerģētikas politika ir pilnīgi traka." Areco uzskata, ka uzņēmums ir iestrēdzis ar to, ka elektroenerģijas cenas pilnībā nosaka Zviedrijas valsts tīkls un reģionālā tīkla Eon paplašinātais tīkls. Tas grauj brīvu konkurenci.
"Enerģētikas politika ir pilnīgi traka. Mums bija jāatliek 25-30 cilvēku pieņemšana darbā. Kad daudzi uzņēmumi atlika ieguldījumus, tika zaudētas daudzas darbavietas," sacīja izpilddirektors Pīters Areskogs.
Janvārī Zviedrijas biznesa laikraksts Tidningen Näringslivet ziņoja, ka Invest in Skåne apkopotie dati liecina, ka Zviedrija faktiski zaudēja vairākas lielas investīcijas un 4500 jaunas darbavietas elektroenerģijas trūkuma dēļ.
"Situācija ir ļoti satraucoša. Dažu nākamo gadu laikā enerģija, ko mēs šobrīd iegūstam no ziemeļiem, tiks novirzīta industriālajiem projektiem ziemeļos, kas nozīmē, ka mums enerģija ir jāražo pašiem vai pilnībā jāpaļaujas uz importu," Džonatans Herlins, biznesa attīstītājs. Invest in Skåne, janvārī sacīja TN.
Taču tas nav tikai elektroenerģijas trūkums, bet arī uzņēmumus ietekmē augstās elektroenerģijas cenas un elektroenerģijas cenu atšķirības starp reģioniem. Uzņēmumi Zviedrijas dienvidos vēlas redzēt risinājumu, kurā elektrības cenas ir vienādas neatkarīgi no patērētāja atrašanās vietas valstī.
"Zviedrijas sistēma nedarbojas labi. Vienota valsts elektroenerģijas cena ir iespējama. Itālijā un Dānijā ir atšķirīgas elektroenerģijas cenu zonas, taču cena visā valstī ir vienāda. Tas galvenokārt ir atkarīgs no politiskās gribas atrisināt problēmu," sacīja Anderss Karlsons Džerndals, Pågen izpilddirektors.
Viņš uzskata, ka Zviedrijas enerģētikas problēmas rada politika. Kodolenerģijas pārtraukšana bija vēsturiska kļūda, kas liecina, ka Zviedrijai neapšaubāmi ir jāiekļauj kontrolējama elektroenerģija enerģijas sadalījumā.
"Jaunas atomelektrostacijas celtniecība prasa vismaz desmit gadus, bet citas valstis to var paveikt 4-5 gados. Mums ir jāpieņem tik svarīgs lēmums, pamatojoties uz faktiem un zinātnisku analīzi, nevis jāļauj neprofesionāliem politiķiem rīkoties kā inženieri," sacīja Pågen izpilddirektors Anderss Karlsons Džerndals.